Rušinās tantīte pa savu mazdārziņu, pļavā gana gotiņu, un dzīve diendienā rit ierasto gaitu.
Rušinās tantīte pa savu mazdārziņu, pļavā gana gotiņu, un dzīve diendienā rit ierasto gaitu. Par pasaules satricinājumiem viņa nedomā. Vienīgi valdības biežās maiņas Latvijā vieš satraukumu, jo nevar taču būt, ka valsts pastāvētu bez “stūrmaņa”.
Piepeši kādu dienu tantīte saņem gluži neticamu ziņu. Izrādās, ka viņas zemes pleķītis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija “Nature 2000”. Ar to vēl nav gana. Turpinot lasīt ierēdņu parakstīto un apzīmogoto vēstuli, mājas saimniece uzzina, ka īpašums atrodas Bauskas dabas parka teritorijā jau kopš 2004. gada februāra. Par tādu parku tantuks savu mūžu nav dzirdējis, jo dzīvo Mežotnes pagastā. Padomu meklējot, viņa dodas pie kaimiņiem un tos atrod burtojam gluži tādas pašas vēstules. Tajās ir daudz svešu, nedzirdētu vārdu! Tantīti visvairāk mulsina vienīgais saprotamais salikums “dabas parks”. Ja reiz tā, tad nākamgad viņa nevarēs ganīt govi un kopt dārziņu. Kur tas redzēts, ka parkā tādas lietas notiktu!
“Brīnums, jo tikai no avīzes uzzināju, ka dzīvoju Bauskas dabas parkā!” mūsu laikraksta interneta mājaslapas forumā raksta kāda lasītāja. To viņa sapratusi, avīzē izlasot repliku “Bauskas dabas parks ir tapis steigā”. Kāpēc par tā esamību tie, kas dzīvo aizsargājamā teritorijā, uzzina pēdējie?
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes interneta mājaslapā jau pirms laba laika parādījās dokuments par jaunām Ministru kabineta apstiprinātām īpaši aizsargājamām teritorijām. Tajā minēts arī Bauskas dabas parks 1079 hektāru platībā, kas aptver Bauskas pilsētas, Mežotnes, Codes un Rundāles pagasta teritoriju daļu. Šo interneta mājaslapu, visticamāk, lieto tikai vides speciālisti. Es pat nešaubos, ka vairākumam rajona iedzīvotāju nav ne jausmas par tās eksistenci.
Pagājušā gada sākumā Vides ministrija izdeva brošūru “Ko vēlas noskaidrot Latvijas iedzīvotāji par Eiropas Savienības prasībām vides aizsardzības jomā?”. Labs izdevums, tikai neatceros to esam redzējusi kādas pašvaldības uzgaidāmajā telpā vai citā vietā, kur parasti pulcējas daudz ļaužu. Gan jau grāmatiņa būs aizķērusies ierēdņu atvilktnēs starp tūkstošiem citu papīru. Brošūrā sniegtie skaidrojumi man ir saprotami tikai tāpēc, ka strādāju ar tekstiem katru dienu. Cilvēkiem, kuri to nedara, noteikti nepieciešams speciālistu komentārs, sarežģītos terminus atšifrējot vienkāršā sarunvalodā.
Katrā reģionā šis nogurdinošais darbiņš būtu jāveic pašvaldībām un vides aizsardzības struktūrām, kas izvirzīja priekšlikumus un saskaņoja ar augstākām instancēm konkrētu teritoriju iekļaušanu īpašā aizsardzības statusā. To var secināt, izlasot minēto brošūru. Taču skaidrotāji iztiek bez liekas piepūles. Viņi ar lielu novēlošanos sūta vēstules noslēpumainā Bauskas dabas parka iedzīvotājiem un nelauza galvu par to, ka tekstus saprot vismaz maģistra grādu ieguvušie. Par tantiņu ar govi un mazdārziņu nevienam galva nesāp.
