Ne velti dzērves dēvē par harismātiskiem putniem. Kad pāri galvai lido kāsis, smeldzīgā sasaukšanās neviļus liek apstāties un palūkoties gaisā.
Ne velti dzērves dēvē par harismātiskiem putniem. Kad pāri galvai lido kāsis, smeldzīgā sasaukšanās neviļus liek apstāties un palūkoties gaisā. Var tikai minēt, kas mūsu izjūtās dzērvi atšķir no citiem putniem. Noslēpumainība, grācija, cēlais miers? Varbūt dzērves ir vēstneses, kas grib mums nodot kādu ziņu no debesīm?
Tūkstoš papīra putnu
Mākslinieki, dzejnieki un fotogrāfi dzērves allaž ir apbrīnojuši. Žurnālā “National Geographic” var atrast simtiem uzņēmumu, kuru autori ir pasaules slavenākie dabas fotogrāfi – poētisku un izsmalcinātu mākslas darbu autori. Dzērves ir attēlotas arī āfrikāņu tekstilijās, ķīniešu bronzas skulptūrās, japā ņu gleznojumu sērijās “Ziedi un putni” un neskaitāmos literāros darbos.
Droši vien tikai retais atceras skumjo stāstu par japāņu meitenīti Sadako Sasaki. Pēc amerikāņu atombumbas uzspridzināšanas Hirosimā 1945. gadā viņa saslima ar leikēmiju. Lai uzmundrinātu neārstējami slimo meiteni, bērni no visas pasaules viņai sāka sūtīt pašu darinātas papīra dzērves, jo šis putns Japānā tiek uzskatīts par svētu. Sadako vēl desmit gadu dzīvoja cerībā uz izveseļošanos, jo bija nolēmusi savākt tūkstoš papīra dzērvju. Meitenīte nomira, kad papīra figūru skaits bija sasniedzis 644. Pēc tam viņas draugi vāca ziedojumus, lai uzstādītu piemiņas zīmi. Sadako statuja atrodas Hirosimas nacionālajā miera parkā. Uz granīta pjedestāla redzama trausla figūra, kas abās rokās tur zeltītas dzērves. Starptautiskais miera projekts “Tūkstoš dzērvju” turpinās. Bērni no dažādām valstīm turpina veidot papīra dzērves, ko Hirosimas traģēdijas dienā novieto monumenta pakājē.
Labas deju partneres
Dzērves ir minētas arī latviešu folklorā un literatūrā. Dabas mīļotāju vislielāko interesi izraisa īpašs pavasara rituāls – dzērvju dejas. Tās ir aprakstījis ornitologs Kārlis Grigulis: “Spārnus plātīdamas un kājas cilādamas, dzērves griežas riņķī un knābj sev spārnu. Kad beidz vienu deju, uzsāk otru: paķer no zemes kādu sprungulīti vai akmentiņu, met to gaisā un atkal uzķer ar knābi. Dejas ilgst no trim līdz piecām minūtēm. Pēc starpbrīža deju sāk cits pāris. Izpildītāji ir tēviņi. Pārējās dzērves, barā stāvēdamas, vēcina spārnus un skaļi klaigā.”
Starptautiskā Dzērvju fonda interneta mājaslapā var izlasīt interesantu rakstu par pētnieku iesaistīšanos dzērvju dejās. Neparastās atrakcijas iniciators ir ASV ornitologs Džordžs Arčibalds. Viņa pirmā “deju partnere” bija Teksasas zoodārza dzērve Teksa. Gadu desmitiem pētot šo putnu uzvedību un kustības, zinātniekam izdevās imitēt dzērvju ķermeņa valodu un izraisīt atbildes reakciju. Nebrīvē dzīvojošiem putniem dejas labvēlīgi ietekmē hormonu darbību, jo dzērvju vairošanās gūstā ir diezgan problemātiska. Doktora Arčibalda eksperiments pierādīja, cik svarīgi ir saglabāt nebrīvē mītošu putnu dabiskos instinktus.
Tuvumā nerādās
Latvijā ar dzērvēm pagaidām neviens nedejo, taču populācijas pētījumi nav mazāk nopietni kā citviet pasaulē. Pirms desmit gadiem pie mums ligzdoja ap 600 pāru, bet pēdējā laikā dzērvju skaits ir palielinājies. Cēlie putni dzīvo zāļu vai sūnu purvos, mitrās pļavās. Teiču rezervātā Madonas rajonā rudens migrācijas laikā var novērot ap tūkstoš, bet Sudas purvā Gaujas nacionālajā parkā (GNP) apmēram 400 dzērvju. Interese par putniem mūsu valstī ik gadu palielinās. Par to liecina dalībnieku skaits starptautiskās putnu vērošanas dienās, kas parasti notiek oktobra sākumā.
Jau otro reizi GNP 17. septembrī rīkoja dzērvju vērošanas dienu, kurā piedalījās arī “Bauskas Dzīves” pārstāvji. Pievakarē netālu no Līgatnes piestāja vairāk nekā 20 automašīnu, lai GNP vides valsts inspektora Ulda Saulīša vadībā vērotu putnu pārlidojumus no barošanās vietām uz naktsmājām Sudas purvā. Dabas parks nav zoodārzs, tāpēc redzēt dzērves tiešā tuvumā nav iespējams. Vienīgā izdevība ir tās skatīt pārlidojumā. U. Saulītis teic, ka vislabākā vērošana esot agrā rīta stundā, kad purva iemītnieces ierodas nopļautos labības laukos. Gan dzērvju nakšņošanas, gan barošanās vietās par bara drošību gādā vairāki “sargi”, kas modri pārlūko apkārtni. Vērojot dzērves lidojumā, Uldis māca, kā var atšķirt jaunos putnus no vecajiem. Jaunuļi pīkst, bet seniori sazinās “klasiskajā dzērvju valodā”.
Purvā nav miera
Sudas purvā, kura centrālajai daļai ir rezervāta statuss, šovasar ligzdojuši apmēram desmit pāri. Ideālos apstākļos dzērvēm parasti ir divi mazuļi. Sekmīgs perējums ir atkarīgs no gaisa temperatūras pavasarī. Pēc izšķilšanās dzērvēni pamet ligzdu un seko mātei. Tiem piemīt lieliskas maskēšanās spējas. Tuvumā nojaušot draudus, mazuļi, tāpat kā vecie putni, paslēpjas un saplūst ar apkārtni. Dzērvju lielākie ienaidnieki ir kraukļi, lapsas un mežacūkas.
Tik interesantā sabiedrībā kā putnu vērotāji negadās būt bieži. Ar aizturētu elpu visi klausās Ulda Saulīša stāstījumā, un, veroties debesīs, visiem mirdz acis. Puskrēslā vides inspektors aicina doties purvā, lai aplūkotu dzērvju naktsmājas. Vērotāju lielajā pulkā ieraugām baušķenieci Māru Biti. Viņa, tāpat kā mēs, informāciju par notikumu izlasījusi internetā. “Ziņa man šķita intriģējoša, tāpēc abas ar meitu norunājām doties uz Līgatni. Putnu vērošanā piedalos pirmo reizi un esmu ļoti priecīga, ka tādā skaistā vakarā man ir iespēja interesanti pavadīt laiku patīkamā vidē un sabiedrībā,” atzīst Māra.
Naksnīgā pastaiga purvā ir ļoti romantiska. Dzērves gan nekur nemana. Uldis skriešus dodas uz viņam zināmu vietu, un drīz vien, neapmierināti klaigādams, spārnos paceļas vesels bars. Brīdi pariņķojuši, putni atkal nolaižas purvā un pat nedomā mums tuvoties.
Jau dziļā tumsā atvadāmies no viesmīlīgajiem nacionālā parka saimniekiem. Uldis Saulītis atgādina, ka dzērvju vērošana Latvijā turpināsies. Interesenti 3. oktobrī var doties uz Teiču purvu Murmastienes pagastā, lai atkal iesaistītos aizraujošā piedzīvojumā.
Izmantoti fakti no izdevumiem “Putnu grāmata”, “Mitoloģijas enciklopēdija”, “Zīmes un simboli” un interneta materiāli.
***
Uzziņai
– Senajā Ēģiptē dzērve bija laimes simbols.
– Ķīniešiem un japāņiem dzērve saistās ar ilgmūžību un veiksmi.
– Ķīniešu mitoloģijā dzērves pa gaisu pārnēsā eņģeļus un pavada mirušos. Šo putnu asociē ar gara apskaidrību.
– Kristietībā dzērve ir labas dzīves, uzticības un askētisma simbols.
– Budismā dzērve simbolizē ziemu.
– Katru gadu Sokoro pilsētā Ņūmeksikas štatā (ASV) no 16. līdz 21. novembrim notiek Dzērvju festivāls. Programmā ir izglītojoši semināri bērniem, pieaugušajiem, zinātnieku diskusijas, putnu vērošana.
– 1973. gadā Viskonsinas štatā (ASV) tika nodibināts Starptautiskais Dzērvju fonds, kas apvieno pētniekus no visas pasaules.
– Latvijā sastopama viena dzērvju suga (latīniskais nosaukums – grus grus). Putni pārziemo Nīlas deltā.
– Plašāku informāciju var meklēt Latvijas Ornitoloģijas biedrības interneta mājaslapā: .
INTERESANTI
Dzērves senajā Ēģiptē bija pieradināti mājputni. Nīlas lejtecē ar speciāliem tīkliem ēģiptieši ķēra zosis, pelikānus, gulbjus un dzērves. Tos pārveda mājās un ievietoja slēgtos dārzos nobarošanai. Daudzos valdnieku kapeņu bareljefos ir attēlota dzērvju ganīšana un piespiedu barošana, kad putnu kopējs paver knābi un iebāž mutē plakanu mīklas plācenīti. Dzērvju gaļa bija valdnieku un augstmaņu iecienīta maltīte.
Sagūstītas dzērves ļoti labi pierod pie cilvēkiem. Ir bijuši gadījumi, kad nebrīvē tās nodzīvojušas līdz 40 – 50 gadiem.
