Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kurā netiek domāts tikai par peļņu. «Kad gribi būt uzņēmējs, bet gribi arī nedaudz izglābt pasauli, tad vislabākais risinājums ir kļūt par sociālo uzņēmēju,» atzīst kāda veiksmīga sociālā uzņēmuma vadītāja. Šajā uzņēmējdarbībā ļoti svarīga ir sociālā palīdzība kādai speciāli izvēlētai patērētāju grupai.
Darbojas, lai palīdzētu
«Pirmā izpratne par sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu sociālo problēmu risināšanas metodi radās 20. gad-simta 80. gadu beigās Itālijā, kad sabiedrībai bija jāmeklē risinājumi neparasti liela bezdarba problēmai. Tagad sociālā uzņēmējdarbība ir atzīta forma gandrīz ikvienā Eiropas valstī. Sociālie uzņēmumi rada darba vietas invalīdiem, labo tiltus un ceļ mājas, drukā grāmatas un iestudē teātri, kā arī piedāvā iespējas ar atkarībām sirgstošiem jauniešiem iegūt profesiju vai papildināt zināšanas,» vēstīts Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājaslapā.
Sociālie uzņēmumi dalāmi divās grupās. Vienā ir uzņēmumi, kas vēlas palīdzēt kādai konkrētai mērķa grupai, piemēram, uzņēmums, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, vai uzņēmums, kas ražo skolas somas maznodrošinātiem bērniem. Otra sociālo uzņēmumu grupa attīsta pilsētvidi, piemēram, savā paspārnē pārņem pašvaldībai piederošu vecu ēku un to izmanto biznesa vajadzībām, vienlaikus rūpējoties, lai ēka un apkārtne tiktu sakopta, vai arī veido un vada kultūras vietu kādā slikti attīstītā pilsētas rajonā.
Latvijā populārs sociālās uzņēmējdarbības piemērs ir labdarības veikals «Otrā elpa». Tas pieņem dažādu mantu un apģērbu ziedojumus no cilvēkiem, tos pārdod un iegūto naudu iegulda dažādos sociālos projektos.
Mainīs likumdošanu
Tomēr pilnīgi skaidras sociālā uzņēmuma definīcijas Latvijā nav. «Šāda uzņēmuma pamatā ir gan biznesa mērķi, gan sociālie mērķi. Peļņa netiek sadalīta starp investoriem, bet gan ieguldīta sociālajā attīstībā,» stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. Latvijas likumdošana pagaidām nenosaka, cik liels pienesums izvēlētajai sociālajai problēmai jāsniedz, to var izlemt uzņēmuma īpašnieki. Tomēr drīz tas var mainīties, jo nākamgad plānots pieņemt likumu, kas noteiks stingrākas robežas sociālajiem uzņēmumiem. «Pašlaik šos uzņēmumus ir grūti definēt, jo tie īsti nav ne sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ne nevalstiskās organizācijas. Pēc likuma pieņemšanas sociālajiem uzņēmumiem būs jāpierāda sava sociālā ietekme,» uzsver M. Ūlande.
Pašlaik par sociālo uzņēmumu var kļūt gan biedrības, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet pēc likuma pieņemšanas no nākamā gada to varēs darīt tikai SIA. Tas gan nenozīmē, ka biedrības vairs nedrīkstēs piedalīties sociālajā uzņēmējdarbībā, tomēr tām būs jādibina SIA, kura vadīs biznesa pusi.
Konkrētu skaitu Latvijā reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem nav iespējams noteikt, tomēr aptuvenas aplēses liecina, ka valstī darbojas ap 150 šīs nozares uzņēmēju. Asociācija izskaitījusi, ka uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz aptuveni septiņus miljonus eiro gadā.
«Šis ir vislabākais laiks, lai veidotu sociālo uzņēmumu,» mudina M. Ūlande, jo sadarbībā ar Labklājības ministriju un finanšu attīstības institūciju «Altum» tiem var pieteikties līdz pat 200 tūkstošu eiro finansējumam.
Jāēd ir visiem
Starp aptuveni 150 sociālajiem uzņēmumiem, kas pirmie atrada īsto nišu un nebaidījās lauzt jaunu ceļu, viens no veiksmes piemēriem ir Madara Makare, kura dibinājusi uzņēmumu «Hopp». Uzņēmums ražo trīsriteņus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas invalīdiem sniedz iespēju pārvietoties, izmantojot īpašus trīsriteņus.
«Jebkurš eiro, ko iedod labdarībai, tiek apēsts, bet eiro, ko ieliek uzņēmējdarbībā, dod atpakaļ vēl vienu eiro, un tas dod iespēju palīdzēt kādam, kam tas vajadzīgs,» uzskata M. Makare. Viņa piebilst, ka sociālie uzņēmēji jāuztver kā īsti uzņēmēji, nevis tikai labdari. Savukārt dokumentu sakārtošana, dibinot sociālo uzņēmumu, palīdz vieglāk komunicēt ar citiem uzņēmumiem. «Kad esi uzņēmējs, ir daudz vieglāk runāt ar sadarbības partneriem. Tāpēc ir labāk būt uzņēmumam, nevis tikai biedrībai,» stāsta «Hopp» pārstāve.
Sociālo uzņēmumu pārstāvji norāda, ka bieži vien par viņu uzņēmumiem runā kā par labdarības iestādēm, kurās strādā brīvprātīgie bez atalgojuma. Taču tā nav tiesa. «Mums jāiemācās paprasīt naudu par savu sirdsdarbu. Arī mums ir jāēd, jādzīvo, tāpēc nevajag domāt, ka esam indivīdi, kas pārtiek no pabalstiem. Ikdienā mēs balansējam starp uzņēmumu, kas grib nopelnīt naudu un dzīvot labu dzīvi, un starp sociālo mērķi, kad gribam izglābt pasauli,» skaidro kāda sociālā uzņēmēja.
KAS IR SOCIĀLAIS UZŅĒMUMS?
Uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu.
Tas organizē darbību atbilstīgi komercdarbības praksei, radot īpašas preces vai sniedzot pakalpojumu tirgum.
Peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai.
Darbiniekiem maksā samērīgu un tirgum atbilstīgu atlīdzību par darbu.
Uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesības balstās uz demokrātiskiem līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.
Avots: SOCIALAUZNEMEJDARBIBA.LV.
SOCIĀLO UZŅĒMUMU PIEMĒRI
«Aicinājums Tev». Biedrības paspārnē darbojas dienas nodarbinātības centrs, kas nodrošina darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti, biedrība pārvalda sociālo uzņēmumu «Iespēju darbnīca».
«Apeirons». Invalīdu un viņu draugu apvienība darbojas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvībā un integrācijā sabiedrībā. Konsultē par nodarbinātību, vides pieejamību, cilvēktiesībām.
«BlindArt». Sociāla biznesa ideja, kuras mērķis ir sniegt atbalstu neredzīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iedvesmot viņus un veidot labvēlīgu vidi sociālā biznesa attīstībai.
Cēsu Jaunā skola. Vecāku dibināta skola, kas nodrošina kvalitatīvus izglītības pakalpojumus, organizē izglītības projektus, iegūto līdzfinansējumu iegulda izglītības iestādes un biedrības attīstībai.
«Dižvanagi». Biedrība dibināta bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām un viņu ģimeņu atbalstam. Pašlaik sniedz dažā-
dus pakalpojumus ģimenēm, rīko bērnu integrācijas dienas nometnes, nodrošina mājas neirorehabilitācijas programmu, paliatīvo aprūpi, veido bērnu rehabilitācijas centru.
«Dzīvnieku draugs». Sociālā veterinārā klīnika sniedz bezmaksas veterināro palīdzību bezpajumtes dzīvniekiem un maznodrošināto cilvēku kustoņiem. Biedrība uztur dzīvnieku patversmi.
«Hopp». Pielāgotu velosipēdu un palīglīdzekļu ražotāji cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
«Humusa komanda». Uzņēmums veidots ar mērķi nodarbināt cilvēkus no Tuvo Austrumu valstīm, galvenokārt Irākas un Sīrijas, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā.
Kaņepes kultūras centrs. Nodrošina daudzveidīgu kultūras un izklaides programmu, nākotnē plāno attīstīt sociālo uzņēmējdarbību kultūras un izklaides jomā.
«Lude». Nodarbina seniorus dizaina paklāju izgatavošanā. Paklāji ir nopērkami internetā vai dizaina veikalos.
Koka arhitektūras fonds. Regulāri piedāvā informatīvus pasākumus par koka māju atjaunošanu un uzturēšanu, kā arī iesaista interesentus praktiskās nodarbēs. Centrā tiek nodrošinātas profesionālo mācību iestāžu studentu prakses vietas.
«Otrā elpa». Labdarības veikalu tīkls, kas ieņēmumus novirza pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un ziedošanas kultūras attīstībai Latvijā.
