Šī nozīmīgā un daudziem notikumiem pārbagātā gada izskaņā bijām dievkalpojumā Piņķu baznīcā. Tur, pēc Aleksandra Čaka poēmā «Mūžības skartie» rakstītā, 1916. gadā pulkvedis Jukums Vācietis 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonam pirms kaujas esot noturējis iedvesmojošu sprediķi.
Pulkvedis, vismaz Čaka poēmas dzejojumā «Sprediķis Piņķu baznīcā», spēku smēlās no altārgleznas, kuru skatījām dievnamā arī šī decembra nogalē. Gleznā redzams, kā Jēzus iet pa ūdens virsu un negrimst, bet Pēteris grimst, jo baidās, tāpēc Kristus viņu tur aiz rokas. Uz šo gleznu tad arī pulkvedis licis lūkoties vīriem, kas gatavojās doties smagā kaujā, un ticēt saviem spēkiem. Kristus iet un negrimst, jo viņš tic sev un tic darbam, ko viņš dara. «Ticiet jūs – un arī nenogrimsit,» aicina kareivjus pulkvedis.
No šī aicinājuma novēlu iedvesmoties ikvienu mūsu novadu iedzīvotāju, laikraksta lasītāju. Kāda mūspusē zināma māksliniece, kas šogad atvēra jaunu un plašu darbnīcu, svētku brīdī atklāja, ka viņas mamma savulaik meiteni iedvesmojusi un noticējusi viņas spējām, pirms tām vēl noticējusi pati keramiķe. Tieši tas, kas nepieciešams ik ģimenē – jau no mazotnes bērnos sēt ticību viņu spējām, skolā mācīt nepadoties un noticēt saviem talantiem… Pēcāk ikdienas veicamajā noticēt savam darbam un tā rezultātiem. Ar jēgu, mērķi, degsmi un ticību strādājot, nenogrimsim, un darba rezultātiem būs saldāki augļi.
Noticiet sev, saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem! Šī ticība nesīs spēku, izturību, pacietību un skaistumu ikdienas attiecībās, darbos un Latvijā kopumā.
