Arvīds Pelše bija viens no ievērojamākiem komunisma ideologiem. Viņa dzīves agrīnais posms aizritēja Bauskas pusē.
Arvīds Pelše bija viens no ievērojamākiem komunisma ideologiem. Viņa dzīves agrīnais posms aizritēja Bauskas pusē.
No spekulantiem līdz čekai
Arvīds Pelše ir dzimis 1899. gada 7. februārī Grienvaldes (vēlāk – Zālītes) pagastā turīgu zemnieku ģimenē. Komunistu (tolaik lielinieku) partijā viņš it kā esot iestājies jau 1915. gadā, kas gan šķiet apšaubāmi. Viņa ģimene šajā gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur Petrogradā Arvīds esot veiksmīgi iekļāvies vietējo spekulantu un noziedznieku aprindās. To apgalvojuši viņa bēgļu gaitu līdzgaitnieki un radinieki, kuri atgriezās neatkarīgajā Latvijā. A. Pelšem iepatikās gan lielinieku idejas, gan ar «kājām gaisā apgrieztā» Krievija un viņš nevēlējās atgriezties Latvijā.
Tajā laikā, kad mūsu valsts tika dibināta, Arvīds Janovičs jau darbojās vēlāk bēdīgi slavenajā čekā. 1937. gadā, kad lielāko daļu latviešu komunistu iznīcināja Staļina «tīrīšanu» rezultātā, A. Pelše tika cauri sveikā – ar veselu ādu. Ir pamats domāt, ka viņa denunciācijas (slepeni ziņojumi nosūdzēšanas nolūkā – R. A.) bija par pamatu daudzu citu augstu padomju amatpersonu likvidācijai, arī viņa pirmā sieva cieta represijās.
Trimdā – tuvākie radinieki
Pēc Latvijas okupācijas Arvīds Janovičs tika nosūtīts vadošā darbā uz dzimteni. Viņa tuvākie radinieki nemaz nepriecājās par «sarkanā» tuvinieka atgriešanos un 1944. gadā devās uz Rietumiem. A. Pelšes māte arī tolaik devās prom svešumā, turklāt, runājot par savu dēlu, vairākkārt esot izsaukusies: «Ak, Dievs, kādu izdzimteni esmu radījusi!» Arī viņa vecākais brālis Jūlijs, kuram šogad 27. aprīlī varētu atzīmēt 105 gadu jubileju, devās trimdā. Jūlijs Pelše savulaik bijis veiksmīgs zemkopis «Plāņu» saimniecībā, ierīkojis savu pienotavu un sierotavu, kuras produkcija ir bijusi godalgota vairākās izstādēs. Turklāt Jūlijs ir vadījis vairākas biedrības, kā arī bijis Garozas pagasta vecākais. Arī trimdā Vācijā un ASV viņš sekmīgi darbojies kā uzņēmējs, vadījis latviešu organizācijas un daudz ziedojis trimdas pasākumiem. Miris 1982. gada 13. februārī.
Par «kangarismu» – «siltas vietiņas»
Atgriežoties pie Arvīda Pelšes, jāpiemin, ka viņš 1959. gadā bija no Maskavas saņēmis uzdevumu «attīrīt» Latvijas PSR augstākos varas gaiteņus no «nacionālkomunistiem». Šo uzdevumu viņš sekmīgi paveica, par to saņemdams LKP CK 1. sekretāra amatu. Turpmāk Arvīds Janovičs kļuva par rusifikācijas ideologu Latvijā, aicināja «masveidā pārcelt kadrus» uz mūsu zemi no citām PSRS republikām, aizliedza svinēt Jāņus utt. Par šādu «centību» viņš saņēma no Maskavas divas sociālistiskā darba varoņa zelta zvaigznes un kopš 1966. gada arī PSKP politbiroja locekļa «silto vietiņu». 1983. gada 10. septembrī viens no lielākajiem latviešu «kangariem» pievienojās viņā saulē esošajiem marksismaļeņinisma klasiķiem.
