RAPLM, apkopojot un analizējot Latvijas pašvaldību iesniegtos argumentus un viedokļus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, nākusi klajā ar pieciem iespējamiem variantiem, kuros piedāvātas dažādas variācijas novadu veidošanai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), apkopojot un analizējot Latvijas pašvaldību iesniegtos argumentus un viedokļus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, nākusi klajā ar pieciem iespējamiem variantiem, kuros piedāvātas dažādas variācijas novadu veidošanai.
Jānosaka prioritātes
Vairāk pazīstami, sabiedrībā un pašvaldībās pārrunāti ir divi – 102 un 33 pašvaldību modeļi. Valdībai būs jāizšķiras par vienu no piedāvātajiem variantiem, kam atbilstoši reformas īstenošanai tiks sniegts valsts atbalsts. Paredzēts, ka izveidos prioritāras programmas nozaru ministrijās.
Neatkarīgi no tā, kāds administratīvi teritoriālās reformas modelis tiks akceptēts novadu izveides pabeigšanai, valsts atbalsts būs vajadzīgs Latvijas autoceļu sakārtošanas un attīstības programmā. Tā nepieciešamību nosaka situācija, ka jaunizveidotajos novados svarīgākais ir pakalpojumu pieejamības nodrošinājums, ko veicina lauku ceļi un to kvalitāte.
Valstij būs jāparedz papildu līdzekļi pašvaldību vienotā informācijas tīkla projekta ātrākai realizācijai, arī izglītības un veselības aprūpes iestāžu tīkla optimizācijai u. c. jomās.
Iespējama varas koncentrācija
«Domāju, ka arī pieci modeļi nebūt nav galīgais variants, iespējams, tiks piedāvāta vēl kāda shēma. Gailīšu pagasta iedzīvotājiem optimāls būtu variants «109 novadi», kur mēs esam viens novads kopā ar kaimiņpagastu Īslīci. Administratīvā reforma, kurā paredzēti 33 vai 40 novadi, virzīta uz lielu varas koncentrāciju. Šāds modelis partijām ir vieglāk kontrolējams, jo nav taču noslēpums, ka pastāv arī partiju ietekmes zonas. Īpaši tas jūtams, gatavojoties vēlēšanām,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Gailīšu pašvaldības vadītājs Valdis Veips.
«Jo mazāk novadu, jo mazāk reformas skars ministriju un valsts iestāžu teritoriālo vienību struktūru, kas pašlaik organizētas pēc rajonu principa. Ja tiks īstenots modelis 109 vai 102, būs jārisina jautājums par līdzšinējo rajonu funkciju nodošanu novadu pašvaldībām,» uzskata Skaistkalnes pašvaldības vadītājs Jānis Kalniņš.
Joprojām daudz nezināmā
Par vislielāko strīdus ābolu pašvaldību vadītāji atzīst novada budžetu – kā tas tiks veidots, kā sadalīts administratīvajām vienībām. Jebkuras reformas dēļ būs jāizstrādā jauns likums «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu».
Līdz pašvaldību vēlēšanām 2005. gadā jābūt izstrādātam novada domju vēlēšanu likumam, jāpārkārto valsts reģistri un statistika, bet telekomunikāciju sistēmā jāievieš vienots iekšzemes tarifs.
«Nedomāju, ka jaunpiedāvātajos reformas modeļos būs uzskatāmāks līdzekļu izlietojums un vienmērīgāks sadalījums. Līdz šim tā arī nav dzirdēts stabils un reāls pamatojums kaut vai vienam piedāvātam projektam. Latvijas pašvaldības nav sagaidījušas cerēto atbalstu no Pašvaldību savienības, vēl joprojām ir ļoti daudz nezināmā,» situāciju vērtēja Viesturu pagasta priekšsēdētāja Aija Udalova.
***
Uzziņai
RAPLM piedāvātie modeļi novadu veidošanai:
33 pašvaldību modelis,
40 pašvaldību modelis,
82 pašvaldību modelis,
102 pašvaldību modelis,
109 pašvaldību modelis,
netiks reorganizēti jau izveidotie novadi, iespējams, ka to teritorijām pievienos kaimiņu pašvaldības atbilstoši valdības akceptētam modelim.
