Ziemāji stipri cietuši no lielā sala februāra sākumā un straujā atkušņa pēc tam.
Ziemāji stipri cietuši no lielā sala februāra sākumā un straujā atkušņa pēc tam.
Tādu secinājumu izdarījuši Augu aizsardzības dienesta speciālisti lauku apskatēs. Konstatēts, ka apsaluši ziemāju asnu gali, aizgājušas bojā apakšējās lapas, informē Bauskas rajona augu aizsardzības inspektore Biruta Vēza. Pēc zinātnieku atzinuma, apakšējo lapu atmiršana ražu neietekmē. Ziemāju laukos konstatētas šādas slimības: miltrasa, septerioze, sniega pelējums, pēdējā vairāk ir tajās platībās, kur ziemāji iesēti pēc vasarājiem.
Jau tagad zemkopjiem jāpārdomā, kas būs darāms ziemāju laukos. Speciālisti iesaka: pēc veģetācijas atjaunošanās, tas ir, kad, izraujot ceru, var saskatīt baltas, jaunas saknītes, jādod papildmēslojums. Šajā laikā augi jānodrošina ar visām nepieciešamajām barības vielām. Svarīgi nenokavēt minerālmēslu iestrādi, devas atkarīgas no plānotās ražas un barības vielu nodrošinājuma augsnē.
Sistemātiski jāseko augu un slimību attīstībai. Ja miltrasa, septerioze turpina attīstīties un parādās uz jaunajām lapiņām, tad jāizlemj par nepieciešamo fungicīdu lietošanu.
Visi darbi ziemāju sējumos saistīti ar laika apstākļiem, tagad vēl nav iespējams sniegt detalizētākus ieteikumus.
Pagājušā gada ieilgušais mitrais rudens un šīs ziemas atkušņi sekmējuši augļukoku vēža ierosinātājsēnes askusporu izlidošanu un ābeļu pastiprinātu inficēšanos.
Tā vēstī fitopatologs Jānis Miglāns. Daudzas ieņēmīgās ābeļu šķirnes, piemēram, ‘Lobo’, ‘Trebū sēklaudzis’, ‘Suislepas rožu’, ‘Rēveles bumbierābele’, ‘Ničnera zemeņu’, ‘Laizānu ziemas’, ‘Akero’, ‘Mālābele’ un citas ir ļoti stipri inficētas ar augļukoku vēzi.
Inficētos dārzos jāizvērtē vēža attīstības pakāpe. Ja uz stumbra un zariem ir ļoti daudz vēža brūču, – koks nav glābjams. Ja ir dažas brūces, – jāizgriež bojātie zari, uz stumbra brūces malās jāizgrebj bojātie mizas audi, griezums jādezinficē ar 5% etiķskābi, vara vitriolu vai varu saturošu fungicīdu un jāaizziež ar lerānu, potvasku, dabisko eļļas krāsu vai govs mēslu un māla javas maisījumu. Ļoti labi brūces nosedz arī ziede, ko var pagatavot, sakausējot nigrolu, kolofoniju un parafīnu.
Vēža apdraudētajos dārzos zari jāizgriež tikai sausā laikā, ievērojot vēja virzienu, lai, kustinot griežamos zarus, sēnes sporas ar vēju nenokļūtu uz tikko radītajām brūcēm. Instrumenti pēc saskarsmes ar inficētajiem audiem jādezinficē. Nogrieztie koki pēc iespējas ātrāk jāapsmidzina ar varu saturošiem fungicīdiem: 0,5 – 0,7% Čempiona suspensiju vai 1 – 3% Bordo šķidrumu.
