Zinu dažādus cilvēkus – gan tos, kuri iedegas par Latviju visu gadu, gan tādus, kuri patriotismu izjūt tikai vienu nedēļu novembrī un hokeja čempionāta laikā, un arī ļaudis, kuri patriotismu nepazīst nemaz. Es un mani draugi piederam pie tiem, kuriem Latvija ir svarīga diendienā.
Šoruden četru draugu kompānijā bijām aizdevušies uz Turciju. Tur neapzināti kļuvām par Latvijas «vēstniekiem» un labā tēla spodrinātājiem.
Kad runājām latviski, ceļotāji no Kirgizstānas mūsos uzmanīgi klausījās, it kā saprazdami katru vārdu, un izteica komplimentus skaistajai valodai. Dzīvojot Vidusāzijā, latviešu valodu viņi nebija dzirdējuši, bet uzreiz prata novērtēt tās unikalitāti.
Tālu ceļu mērojušie kanādieši nezināja, kas ir Latvija. Tomēr vēlāk ar lielu interesi iztaujāja par mūsu kultūras īpatnībām un veiksmes stāstiem, fotoattēlos apbrīnoja dabas bagātības un ar lielām grūtībām centās izrunāt dažus latviešu vārdus.
Turcija iecienīts tūrisma galamērķis ir krieviem. Tie, ar kuriem mēs komunicējām, uztraucās par Latvijā dzīvojošajiem tautas brāļiem. Viņi zināja stāstīt, ka te viņus nemīl, tāpat te aizliegts runāt krieviski un visas krievvalodīgās izglītības iestādes ir aizklapētas ciet. Stāstījām, ka tā visa ir politika un propaganda. Kad piesaucām faktu, ka jauniešiem, kuri pārvalda krievu valodu, Rīgā ir vieglāk atrast darbu nekā šīs valodas nezinātājiem, viņi kļuva mierīgāki.
Satikām daudz cilvēku, kuri ar dzirdi atpazīst mūsu valodu, kuri zina mūsu spilgtākos hokejistus un basketbola komandu. Pateicoties Latvijas patriotiem un entuziastiem, mūsu valsts vārds tiek nests pasaulē. Šajos svētkos ikvienam iedzīvotājam novēlu novērtēt mūsu nacionālos dārgumus un uz visu ikdienišķo paskatīties no malas ar «svaigu» aci, līdzīgi kā to dara ārzemnieki, tikko izdzirdot vārdu – Latvija.
