Bauskā jūlija beigās notika ikgadējā Zemgales Tiesas apgabala tiesībsargājošo institūciju reģionālā sanāksme. Tajā apsprieda gada pirmo sešu mēnešu darba rezultātus.
Bauskā jūlija beigās notika ikgadējā Zemgales Tiesas apgabala tiesībsargājošo institūciju reģionālā sanāksme.
Tajā apsprieda gada pirmo sešu mēnešu darba rezultātus, uzstājās rajonu policijas pārvalžu priekšnieki. Dalībnieki runāja par pretrunīgajiem likumiem. Tika izteikti priekšlikumi pilnveidot Kriminālprocesa kodeksu un Krimināllikumu, kā arī konstatēts, ka noziedzība pieaug statistiski, bet nepalielinās faktiski, jo to godīgāk reģistrē. Tiek prognozēts noziegumu skaita pieaugums, kas saistās ar narkotisko vielu lietošanu, tāpēc policijas darbiniekiem tam laikus jāsāk gatavoties. Ekonomiskās policijas priekšnieks lūdza ziņot par jaunbagātniekiem rajonā, jo sevišķi, ja tie strādā muitā. Situācijas analīzi sniedza arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
– Zemgalē ir tādas pašas problēmas kā Kurzemē vai Vidzemē. Sāpīgākais, ka policijas darbinieki iesaistīti nenozīmīgu, mazāksvarīgu nodarījumu izmeklēšanā. Par to izteicās visi rajonu policijas pārvalžu vadītāji.
Neatšķiras apgabala un novada problēmas. Rīgā risināmās lietas ir saistītas ar smagākiem noziegumiem.
Viss, ko mēs redzam apkārt, kad netiek ievēroti tiesas spriedumi, kad pilsoņi neievēro un neatsaucas uz policijas uzaicinājumiem ierasties tiesā, prokuratūrā, liecina par sabiedrības attieksmi pret šīm tiesībsargājošām iestādēm. Jārunā arī par valsts attieksmi pret tiesību aizsargājošām institūcijām. Šeit gan kolēģi neizteicās par trūcīgo materiāli tehnisko nodrošinājumu, par to, kādos apstākļos izmeklētāji, tiesu darbinieki veic dienesta pienākumus.
Es domāju, ka tiesiskā nihilisma novēršanā vēl ir ļoti daudz darāmā.
Kā vēstīja Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieks A. Matvejevs, šie skaitļi – izdarīto un atklāto noziegumu daudzums rajonā – ir stabili. Noziedzības ziņā nekas nekļūst ne labāk, ne sliktāk. Visi jau gribētu uzlabojumus, bet šos procesus nav tik vienkārši mainīt.
