Sākums «Bauskas Dzīves» 9. jūlija numurā. Soda izciešanas vietām ir specifisks iedalījums, kas tiek ievērots katrā valstī, ņemot vērā arī tās īpatnības.
Sākums «Bauskas Dzīves» 9. jūlija numurā.
Soda izciešanas vietām ir specifisks iedalījums, kas tiek ievērots katrā valstī, ņemot vērā arī tās īpatnības.
Savs cietums sievietēm
Latvijā pašlaik ir 15 cietumu, kas iedalās slēgtajos, daļēji slēgtajos, atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Viens cietums, kas atrodas Rīgā, Iļģuciemā, un kurā ir nodaļa nepilngadīgajām likumpārkāpējām, paredzēts tikai sievietēm. Pēc datiem līdz 1999. gada 25. jūnijam šeit sodu izcieta 380 personu. Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem zēniem līdz 25. jūnijam bija ievietoti 189 jaunieši. 1999. gada 25. jūnijā brīvības atņemšanas iestādēs atradās 8977 personas, no tām notiesātas 5436, izmeklēšanas cietumos ievietots 3541 likumpārkāpējs. Nāvessods aizstāts ar ieslodzījumu apžēlošanas kārtībā 12 personām, ar mūža ieslodzījumu – deviņām personām (vienai sievietei).
Ieslodzījumu vietas ir pārslogotas
Visizplatītākais soda veids Latvijā pašlaik ir brīvības atņemšana. Šī iemesla dēļ ieslodzījuma vietas bieži vien ir pārslogotas. Tādēļ speciālisti, šo problēmu analizējot, secinājuši, ka vairāk vajadzētu pielietot brīvības atņemšanai alternatīvus soda veidus. Pašlaik brīvības atņemšanas īpatsvars notiesājošo spriedumu vidū ir 21 procents. Vai tā Latvijai nav pārāk smaga nasta? Vai brīvības atņemšana sasniedz mērķi – labot noziedznieku un pielāgot to dzīvei sabiedrībā?
Valda uzskats, ka sodiem jābūt pēc iespējas bargākiem, termiņiem pēc iespējas ilgākiem. Tā mēs nonākam apburtā lokā, mānot sevi, cīnāmies ar nozieguma sekām, nevis ar noziedzību veicinošām cēloņsakarībām. Cietumsoda īpatsvars būtu jāsamazina, soda izciešanas termiņam jābūt īsākam un konstruktīvākam, jo cietums ieslodzīto degradē. Tā rodas «labs» cietumnieks, nevis cilvēks, kurš var atgriezties sabiedrībā.
Arī šodienas sabiedrību nevaram nosaukt par pilsonisku, jo tajā sastopam maz līdzjūtības un atbildības par jebkuru cilvēku, tostarp, par bijušajiem cietumniekiem. Visbiežāk attieksme ir neitrāla, dažkārt arī klaji naidīga un noraidoša. Cietuma iekšējās problēmas (darba trūkums, izglītošanās iespēju trūkums u. c.), kā arī relatīvā cietuma nošķirtība no sabiedrības, atbalsta trūkums bieži izraisa jaunus noziegumus un recidīva pieaugumu valstī.
Nobeigums nākamajā «Juridiskajā lappusē».
