Lietuvas Valsts aizsardzības padome pirmdien pieņēmusi jaunu lēmumu par obligāto militāro dienestu – to atjaunos uz nenoteiktu laiku. Atbalsts vēl parlamentam jāprasa. Iecerēta jaukta dienesta forma – līdzās profesionālajiem karavīriem dienēs obligātā iesaukuma jaunieši. Lietuvieši obligāto iesaukumu armijā atcēla 2008., Latvijā – 2005. gadā.
Esmu pieķērusies tēmai, kura mani personīgi nekad nav saistījusi. Bruņošanās, militāri konflikti un kari manā izpratnē ir cilvēku kā saprātīgu būtņu pilnīgas izgāšanās apliecinājums. Neprasme risināt problēmas un nevēlēšanās piezemēt alkatību. Padomājiet, cik daudz naudas būtu veselības aizsardzībai, izglītībai un kultūrai, ja varētu atteikties no bruņošanās! Naivums un utopija. To apzinos un atgriežos militāristu un čekistu kontrolētās kaimiņvalsts ēnā…
Kā ar obligātā dienesta atjaunošanu Latvijā? Latviešu vīriešiem ir slikta veselība, un viņi ir nepatstāvīgi un neuzņēmīgi. Šos secinājumus var izdarīt, skatot tautas skaitīšanas datus Centrālās statistikas pārvaldes apkopojumā – 62 000 Latvijas vīriešu, kas vecāki par 30 gadiem, dzīvo pie vecākiem. Lasīju tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» vadītāja Arņa Kaktiņa vērtējumu, ka agrāk tieši armija bijusi tas mehānisms, kas jaunos puišus atrāva no mātēm un iemācīja dzīvot patstāvīgi. Palīdzēja veidot nobriedušus un atbildīgus vīriešus.
Varbūt tiešām obligātais iesaukums dienestā tādējādi būtu glābējs arī demogrāfijas problēmai? Iespējams, armija iedotu kādu jēgu tiem jauniešiem, kuri tagad pilnīgā bezdarbībā slīpē Bauskas ielas, tempj aliņus un vēl ko citu vai mēģina nozagt bankomātu Pilsrundālē. Bet var veidoties arī jauns emigrācijas vilnis – čaļi laidīsies prom no obligātā dienesta Latvijā turp, kur viņiem iesaukums nedraud.
