Obligātā iepirkuma komponentes pārmaiņu apspriešana pat bija aizēnojusi valsts budžeta pieņemšanu 2018. gadam. Pēc atjaunojamās enerģijas ekspertu domām – valdība pieņēma labāko no apspriestajām idejām.
Bauskas un Iecavas novadā pagājušajā gadā bija četri uzņēmumi, kas saņēma obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus. Pēc tam, kad valdība lēma par atbalsta pārtraukšanu nelielas jaudas gāzes koģenerācijas stacijām, darbību Bauskā pārtrauca SIA «Windau», un pašlaik palikuši trīs uzņēmumi.
«Zaļos» neaiztiek
Atjaunojamās enerģijas eksperti jau vasarā minēja, ka no Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem četriem variantiem, kā samazināt OIK maksājumu, pašlaik pieņemtais ir pats labākais. «Risinājums paredz kompensāciju un valsts saistību samazināšanu 75% apjomā ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu. Tas ir vienīgais risinājums, ko atbalstām, kategoriski noraidot pārējos. Turklāt, pieņemot šo risinājumu, ieguvēji būs visi patērētāji, jo OIK samazināsies tuvākajos gados,» augustā pauda Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs.
Šo viedokli novembra sākumā atbalstīja arī SIA «Agro Iecava» valdes loceklis Mārtiņš Pelšs: «Ja tiek pausts, ka varētu izpirkt OIK saistības – pašlaik maksājums ir apmēram 200 miljoni eiro gadā. Kur valsts radīs līdzekļus, lai visu izpirktu? Var izpirkt Rīgas termoelektrostacijas (TEC) jaudas maksājumus, bet nevar izpirkt OIK par atjaunojamo enerģiju, jo nav iespējams paredzēt, cik un kurš saražos. Mēs esam vieni no stabilākajiem ražotājiem, bet lielākā daļa zaļās enerģijas ražotņu vēl nav īstenojušas savu potenciālu.»
Ministru kabinets 21. novembrī lēma par 75 procentiem samazināt atbalstu a/s «Latvenergo» TEC stacijām. Atpērkot lielāko daļu saistību, OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29 procentu apjomā. 2018. gadā vidējais OIK maksājums no 26,79 eiro saruks līdz 25,79 eiro par megavatstundu, bet 2020. gadā – līdz 24,92 eiro.
Var nesasniegt mērķi
Pašlaik Bauskas un Iecavas novadā darbojas trīs biogāzes stacijas, kas saņem valsts atbalstu – SIA «Lielmežotne», «Egg Energy» un «Agro Iecava». 2016. gadā šie trīs uzņēmumi OIK maksājumos saņēma vairāk nekā trīsarpus miljonus eiro. Tā liecina portāla pietiek.com informācija. Salīdzinājumam – Vecumnieku un Iecavas novada pašvaldību budžets ir ap desmit miljoniem eiro.
Uzņēmēji uzskata, ka šāds atbalsts bija nepieciešams. «Latvijā bez valdības atbalsta iniciatīvas nekas nebūtu noticis – tas būtu nereāli. Tā ir ar zaļajiem energoresursiem – sākotnēji valsts piešķir atbalsta mehānismus, lai varētu izveidot infrastruktūru, servisa tīklu. Pirmrindniekiem viss sanāk dārgāk, arī tehnoloģijas. Vienalga, ko attīsta – sauli, vēju vai citus resursus,» pauž M. Pelšs no «Agro Iecava».
Vērtējot nākotnes situāciju, uzņēmējs atzīst, ka Eiropas Savienības pieprasītie mērķi vēl nav sasniegti. «Valstij 2020. gadā ir jāsasniedz mērķis – 40 procenti atjaunojamās enerģijas. Bez obligātās iepirkuma komponentes mēs tam nebūtu pat pietuvojušies. Lietuva un Igaunija pat pārdod savu zaļo enerģiju. Toties Latvijā ir moratorijs uz jaunām stacijām un jaudām. Nav skaidrs, kā mēs Latvijā sasniegsim 2020. gada mērķus, vai nebūs jāpērk no Lietuvas un Igaunijas zaļā enerģija,» teic Mārtiņš Pelšs.
Mūsu novados – četri
Vairāk nekā 207 miljoni eiro – šāds pērn bijis kopējais elektroenerģijas sadārdzinājums Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem tā sauktās obligātās iepirkuma komponentes maksājumu dēļ. Portālā pietiek.com ir apkopoti Ekonomikas ministrijas sniegtie dati – kam un kādā apmērā pērn no Latvijas patērētāju maka izmaksāti šie 207 miljoni eiro. Portālā visi uzņēmumi sarindoti pēc saņemtā OIK atbalsta:
6. vieta – SIA «Agro Iecava», 2 211 567,82 eiro;
36. vieta – SIA «Windau», 996 128,85 eiro;
51. vieta – SIA «Egg Energy», 774 679,76 eiro;
58. vieta – SIA «Lielmežotne», 690 338,28 eiro.
SIA «Agro Iecava»
2009. gada 26. martā reģistrētais uzņēmums pirmo darbības gadu aizvadījis ar nosaukumu SIA «Bionet», 2010. gada maijā uzņēmums ieguvis pašreizējo vārdu.
2016. gadā apgrozījums – 3 339 216 eiro. Zaudējumi – 85 956 eiro.
Valsts budžetā samaksāti 324,01 tūkstotis eiro, no tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 37,4 tūkstoši eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 19,96 tūkstoši eiro.
Darbinieku skaits – desmit.
SIA «Egg Energy»
Iecavas novada SIA «Egg Energy» reģistrēta 2008. gada 25. novembrī, reālu darbību firma sāka 2014. gadā.
2016. gadā apgrozījums bija 1 655 477 eiro, zaudējumi – 788 311 eiro.
Kopējie maksājumi valsts budžetā – mīnus 317,17 tūkstoši eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 47,79 tūkstoši eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 25,51 tūkstotis eiro.
Nodarbināja 12 strādājošos.
Avots: lursoft.lv.
VIEDOKLIS
Mārtiņš Pelšs, SIA «Agro Iecava» valdes loceklis:
– Atbalsts ir nepieciešams. Pašreizējā tirgus cena, par kuru elektrība būtu jāpārdod visiem ražotājiem, ir aptuveni četri centi par kilovatu. Realitātē izmaksas ir no 12 līdz 20 centiem. Tas ir daudz vairāk, nekā pērk tirgus.
Absolūtais vairākums biogāzes staciju vēl nav atdevušas bankām kredītus. Ja noņemtu atbalstu – nebūtu, kas atmaksā. Investori piedalījās ar aprēķinu, ka būs atdeve. Pašlaik izskatās, ka SIA «Agro Iecava» ieguldījumus biogāzes elektrostacijā varbūt atpelnīs desmit gados.
Siltumu mēs pārdodam Iecavas ciemam, vasarā ciemu pilnībā nodrošinām ar siltumenerģiju, ziemā – lielu daļu. Tieši tāpēc Iecavā ir zemākais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar citām apdzīvotām vietām, kas apkurē izmanto dabasgāzi.
