65 gadu jubileju svin Elmārs Platais Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā.
Elmārs Platais dzimšanas dienu svin 18. novembrī. Viņš neslēpj, ka līdz pat studiju gadiem par šī datuma nozīmi Latvijas tautai tikai nojautis. Uzvarietis visu mūžu strādā par šoferi, ir kaislīgs makšķernieks un sēņotājs.
Atņem atskaņotāju
«Jaunībā par 18. novembri mums neviens neko nestāstīja. Pat vecāki par šo tēmu runāja izvairīgi. Atceros, kā skolas gados studenti, kuri pie Jāņa Čakstes pieminekļa 18. novembrī nolika ziedus, tika izslēgti no mācību iestādes. Tieši tobrīd es apjēdzu šīs dienas būtību un nozīmi visai latviešu tautai. Sāku interesēties par 18. novembri, ieguvu informāciju, un man viss tapa skaidrs. Kopš tā laika esmu neiznīcināms patriots,» lepni nosaka Elmārs.
Jubilāra balsī tiešām jūtams, ka Latvija ir viņa mājas. ««Kojās» (kopmītnes – red.) atzīmējām manu dzimšanas dienu, bet patiesībā svinību zemteksts bija atzīmēt Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Atskaņojām grupas «Čikāgas piecīši» dziesmas. Komandante tajā dienā staigāja pa «kojām» un pārbaudīja, vai latvieši nesvin 18. novembri. Protams, no mūsu istabiņas skanošā mūzika izraisīja lielu traci. Kad mūsu svinības centās pārtraukt, es lepni parādīju savu pasi kā attaisnojumu ballei. Rājienu tāpat dabūjām. Mums atņēma mūzikas atskaņotāju, lai neskanētu latviešu dziesmas. Ar to svinības nebeidzās – mēs dziedājām!» domās aizklīdis jaunībā, ar smaidu nosaka Elmārs.
Darbs sagādā prieku
Elmārs mācījies Pāces astoņgadīgajā skolā, pēc tam Bauskas 1. vidusskolā un vēlāk Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultātē. Studijas veselības problēmu dēļ Elmārs gan nepabeidza. Viņš stāsta, ka skolas gados padevusies algebra un ģeometrija, savukārt vēsturē un latviešu valodā sekmes noteikti varējušas būt labākas. «Nepadevās sacerējumi un domraksti. Toties rēķināt pratu. Katram savs jājamzirdziņš,» par skolas gaitām stāsta uzvarietis.
Jubilārs kopš 1975. gada strādā par šoferi. Viņš «pie ruļļiem» smagajam auto brauca Uzvaras kolhozā, bet kopš deviņdesmito gadu vidus ir Gailīšu pagasta uzņēmuma «Ints&Co» šoferis-sagādnieks.
«Tagad kravas auto ir ērtāki un braukšana kļuvusi patīkamāka nekā krievu laikos. Stūrēt un sazināties ar cilvēkiem ir mana sirdslieta. Man paveicies – es daru darbu, kas man sagādā prieku. Strādāšu uzņēmumā tik ilgi, kamēr man palūgs aiziet,» teic Elmārs.
Pašlaik darba daudz. Arī adventes laikā pieprasījums pēc ziediem ir liels. «Pavasarī vietējiem uzņēmumiem un uzpircējiem piegādāju gurķus. Visu atlikušo gada laiku strādājam ar puķēm. Pēc adventes līdz agram pavasarim ir mierīgāk,» secina šoferis.
Starp dāmām vien
Elmārs jaunībā aizrāvies ar ralliju. «Braucu pats ar savu «Moskvich-412». Spēkrats kalpoja godam, līdz to «nokāvu». Esmu piedalījies rallijā «Sarma» 1980. un 1981. gadā, arī rallijā «Gulbis» esmu startējis. Braukt man ļoti patīk,» saka jubilārs.
Brīvajā laikā rudenī uzvarietis sēņo, bet visu gadu viņš aizraujas ar makšķerēšanu. Ziema ir gaidīts gadalaiks, jo tad pa ledu var piekļūt makšķerēšanas vietām, kur citkārt tas nav iespējams. Viņš copē vietējos ūdeņos – Mūsā, Liel-upē un Uzvaras dīķī.
Elmārs lepni stāsta par ģimeni. Ar sievu Gunu viņš laulībā dzīvo mazliet vairāk nekā 40 gadu. Abiem ir trīs meitas – Evija, Egija un Elīna. «Sieva piekrita manis izdomātajiem vārdiem. Visi sākas ar burtu «E» gluži kā mans vārds,» meitu vārdu izvēli pamato jubilārs. Interesanti, ka jaunākajai meitai Elīnai vārda un dzimšanas diena ir vienā dienā. Elmārs un Guna lepojas ar diviem mazdēliem – Emīlu un Denisu, kā arī divām mazmeitām – Kitiju un Rebeku. «Ar mazbērniem jautrības netrūkst. Sievietes mums ģimenē lielā pārspēkā. Es lielāko mūža daļu tik starp dāmām vien uzturos,» smaidīgs piebilst Elmārs.
Viņš atklāj gadiem lolotu un ļoti veselīgu nodarbi. Sievas tēva mājās ir pirts un baseins. Jau vairāk nekā 20 gadu teju katru sestdienu Elmārs iet pirtī un nereti izpeldas arī baseinā: «Tā ir ģimenes tradīcija, kas saglabājusies divus gadu desmitus.»
