Iecavas vidusskolas 12.a klases skolniece Marita Šimakova augusta beigās bija mācību braucienā Vācijā.
Iecavas vidusskolas 12.a klases skolniece Marita Šimakova augusta beigās bija mācību braucienā Vācijā.
Turp viņa devās ar Latvijas Bankas (LB) atbalstu, jo guva panākumus Ekonomikas skolotāju asociācijas rīkotajā olimpiādē «Biznesa un ekonomiskie pamati». Viņai bija labākie rezultāti no trim Bauskas rajona skolēniem.
Uz Vāciju Marita devās kopā ar pārējiem olimpiādes laureātiem. «Labi, ka brauciena dalībnieki bija Latvijas rajonu labākie jaunie ekonomisti, nevis atsevišķi pirmo vietu ieguvēji. 32 rajonu pārstāvjiem šo mācību braucienu uzdāvināja Latvijas Banka,» stāstīja Marita. Kopā ar jauniešiem ceļojumā bija arī LB pārstāvis Jānis Motivāns.
Tagad Marita, iespējams, ir viena no zinošākajām savā pagastā par Eiropas Savienības (ES) finanšu lietām un par jauno valūtu – eiro.
Kontinenta laiki un stili naudas zīmēs
M. Šimakova piebilda, ka šis bijis izglītojošs brauciens, jo jaunieši varējuši izzināt Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbību. Iestāde atrodas Frankfurtē pie Mainas. ECB bija galvenais apskates un izziņas objekts. Tur jauniešiem bija iespēja noklausīties lekciju par tās darbību, par ES un savienības jauno naudu – eiro.
No 2002. gada 1. janvāra eiro banknotes un monētas kļūs par ikdienas norēķinu valūtu ES 12 dalībvalstīs no 15. Lielbritānija, Zviedrija un Dānija dažādu apsvērumu dēļ nav izteikušas piekrišanu pievienoties šīs valūtas zonai, stāstīja Marita. Jaunās banknotes būs piecu, desmit, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro nominālvērtībā. Sadzīvē vēl nelietotajai valūtai būs monētas – viena, divu, piecu, desmit, 20 un 50 centu, kā arī viena un divu eiro vērtas.
Lai arī eiro ikdienas apritē tiks ieviests no jaunā gada, jau kopš 1999. gada 1. janvāra tas tiek lietots, veicot bezskaidras naudas norēķinus. Marita piebilda, ka LB iegādāsies 250 tūkstoš eiro valūtu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu to nopirkt, dodoties uz ārzemēm.
Eiro dizains tika apstiprināts 1996. gadā. Tā autors ir Roberts Kalina no Austrijas Nacionālās bankas. Viņa attēlotā ideja uz eiro – «Eiropas laiki un stili». Marita stāstīja, ka vienā eiro pusē būs attēlota stilizēta Eiropa, bet otrā – dalībvalstu simbolika.
«Domāju, ka eiro sniegs labumu. Dodoties no vienas valsts uz otru, nevajadzēs izmantot dažādas nacionālās valūtas. Būs viena kopēja nauda – eiro. Nedaudz žēl, ka valstis zaudēs nacionālās valūtas. Tā kā Latvija vēl nav ES dalībvalsts, mēs latu varam droši lietot. Taču jau tagad zināms, ka viens lats ir aptuveni divus eiro vērts,» tā Marita.
Eiropas Savienības finanšu lietas
ECB tika nodibināta 1998. gada 1. jūnijā. Kopā ar ES dalībvalstu centrālajām bankām tā veido Eiropas centrālo banku sistēmu. ECB seko, lai tiktu īstenotas ar ES finansēm saistītas lietas.
Eiro ieviešanu ietekmējušas Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) darbības trīs fāzes. «EMS pirmā fāze bija no 1990. gada jūlija līdz 1993. gada 31. decembrim. Galvenā vērība šajā laikā tika pievērsta iekšējo barjeru pārvarēšanai, lai varētu notikt brīva kapitāla plūsma ES. No 1994. gada līdz 1998. gada beigām bija otrais posms, tad tika nodibināta ECB. Trešais posms, kopš 1999. gada sākuma, saistīts ar eiro ieviešanu kā bezskaidras naudas norēķina līdzekli,» ceļojumā gūtās zināšanas pauda Marita.
Skolēnu delegācija viesojās Vācijas Centrālajā bankā jeb Bundesbankā, kā arī apmeklēja Naudas muzeju. Tajā ar mūsdienīgas tehnoloģijas palīdzību atklāta naudas vēsture, vēstīja Marita.
Būdama Vācijā, kas ir ES dalībvalsts, jauniete izbaudīja eiro «garšu». «Lai gan šī valūta vēl netiek izmantota skaidras naudas norēķinos, taču preces vērtība uz cenu zīmes norādīta arī nākotnes naudā. Bija vieglāk rēķināt, cik tā maksā latos,» sprieda vidusskolniece.
Skaidra doma par nākotni
Par mācību ceļojumā gūto vidusskolniece stāstījusi klases biedriem, draugiem, Bauskas rajona ekonomikas skolotāju metodiskajā apvienībā, kā arī «Bauskas Dzīvei». Viņa atzina, ka sevišķi ieinteresēti eiro un ES lietās bijuši pedagogi.
Marita atzina, ka olimpiādē uzdotie jautājumi bijuši visai sarežģīti, taču rezultāts atsvēris grūtības. «Brauciena laikā guvu labu pieredzi, arī nākotni domāju saistīt ar ekonomiku. Tikai vēl neesmu izlēmusi, kurā augstskolā studēt. Tagad daudz zinu par ES un tās finanšu lietām, īpaši par eiro,» rezumēja Iecavas vidusskolas audzēkne.
