Siguldas pilsdrupās opermūzikai ir dabiskas dekorācijas – skats uz Gaujas senleju un Turaidas pili. Izcili mākslinieki, vērtīga, skaista mūzika, kas pārdzīvojusi gadsimtus, daktera Daiņa Kalna fanātiskā neatlaidība, visu organizējot.
Siguldas pilsdrupās opermūzikai ir dabiskas dekorācijas – skats uz Gaujas senleju un Turaidas pili. Izcili mākslinieki, vērtīga, skaista mūzika, kas pārdzīvojusi gadsimtus, daktera Daiņa Kalna fanātiskā neatlaidība, visu organizējot.
Tas raksturo nu jau 14. Siguldas Opermūzikas svētkus, kas 5. un 6. augustā pulcēja klausītājus divos koncertos un Vincenco Bellini operā “Somnambula”.
Iestudēta īpašai balsij
Vincenco Bellini opera “Somnambula” iestudēta īpašas balss īpašniecei – operas māksliniecei no Kostarikas Iridai Martinesai. Šajā izrādē 5. augusta vakarā bijusi Ingrīda Segliņa no Vecumniekiem. Par redzēto viņa stāsta: “Tas bija gluži vienkārši fantastiski skaisti. Galvenās lomas izpildītājai ir plaša balss un lieliskas aktrises dotības. Viņa burtiski dzirkstīja. Biju lasījusi, ka operu Siguldas svētkiem režisējis Jurijs Aleksandrovs, kurš strādā daudzviet pasaulē. Iestudējumā piedalījās Jevgeņijs Akimovs no Sanktpēterburgas un mūsu operas solisti Antra Bigača, Elīna Volkmane, Krišjānis Norvelis, Nauris Indzeris, operas koris. Izrāde sākās tikai deviņos vakarā, un varēja priecāties par skaisto izgaismojumu. Vienīgais žēl, ka šos operu iestudējumus, kurus tik vērienīgi gatavo Siguldai, izrāda tikai vienu reizi.”
Niansēti dziedājumi
Galā koncerts 6. augustā šoreiz bija tiešām izcils, kaut arī programmā bija maiņas. Nebija ieradies solītais lietuviešu opermūzikas vecmeistars Virgilijs Noreika. Viņa vietā dziedāja lieliskais vjetnamiešu izcelsmes tenors Filips Do no Lionas operas. Viņš uzstājās koncertā “Pasaules pērles”, un galā koncerta klausītājiem nebūtu dzirdams, ja nebūtu dalībnieku maiņas. Aleksandra Antoņenko un Sonoras Vaices, Maijas Kovaļevskas un Jevgeņija Akimova dueti un solo dziedājumi bija bagāti niansēti. Brīžiem šķita, ka pat brāzmainais vējš pietur elpu, lai klausītāji varētu pilnībā sadzirdēt Sonoras Vaices samtaino piano dziedājumu. Arī Irida Martinesa piedalījās ar divām ārijām.
Siguldas 14. Opermūzikas svētku speciālo balvu saņēma bass Krišjānis Norvelis, kuram Latvijas Nacionālajā operā pašlaik esot visvairāk izrāžu. Kamēr viņš koncerta pirmajā daļā dziedāja Manifiko āriju no Džakomo Pučini operas “Pelnrušķīte”, vienā no Rīgas slimnīcām mākslinieka sievai Janai piedzima dēls. Pirms Krišjāņa Norveļa nākamās uzstāšanās to paziņoja programmas vadītājs Imants Skrastiņš. Publika sajūsmā cēlās kājās, un aplausi, sveicot Krišjāni, nerimās. Tika pausts, ka dēlam jau izdomāts vārds – Olivers.
Gūst prieku svētkos
Šo svētku apmeklējums kļuvis par tradīciju vairākiem mūsu rajona cilvēkiem. Baušķeniece Ināra Bedanova turp devusies katru gadu, un ik reizi gūts kāds prieks. Viņai piekrīt baušķeniece Inta Orlicka. Bijusi vismaz desmit festivālos. Šogad viņai līdzi brauca arī draudzene Biruta Kvetkus, kura iepriekš koncertus skatījusies televīzijā. Mājup braucot, viņa atzina – bija vērts.
Vairākkārt koncertus Siguldā klātienē klausījusies arī īslīciete Zinaida Jundule: “Esmu priecājusies par Inesi Galanti, kura šiem svētkiem ieteikusi arī savus draugus. Siguldā pirmoreiz dzirdēju mūsu Sergeju Jēgeru, Kristīni Gailīti, Elīnu Garanču. Šogad bija prieks klausīties Maiju Kovaļevsku. Viņai no mūsu dziedātājiem esot labākie līgumi vismaz divus gadus uz priekšu.” Siguldas Opermūzikas svētku koncertu 6. augustā pirmoreiz klausījās studenti Diāna Kraukle un Rolands Pīpiņš. Draugi nevarējuši izmantot biļetes, tās piedāvātas viņiem, stāsta Rolands. Mūzika, gaisotne, ainava abiem jauniešiem ļoti patikusi. Bija iespaidīgi, atzīst studenti.
Piepulcējas jauni klausītāji
Inta Orlicka vēl bilst, ka par uzaicinājumu jāpateicas baušķeniecei Līgai Grosbardei, kura kopš 90. gadu sākuma rīko braucienus uz teātru izrādēm un koncertiem.
“Tas sākās, kad strādāju tūrisma un ekskursiju birojā. Latvija kļuva neatkarīga, parādījās robežas un pie mums nebrauca tūristu grupas no tuvējām valstīm. Kaimiņš bija privatizējis autobusu, un mēs aizvedām pirmo skatītāju grupu uz cirku. Nebija mobilo sakaru, datoru, teātru repertuāru man diktēja pa telefonu.
90. gadu vidū kādu laiku uz teātriem vedām pat katru vakaru. Nu jau ir citādāk. Biļetes ir dārgas, un esmu novērojusi, ka cilvēki, kuri agrāk regulāri centās ko redzēt, tagad to atļaujas pāris reižu gadā. Uz Siguldu klausītājus esmu vedusi kopš pašiem pirmajiem Operas svētkiem, un ir izveidojusies stabila interesentu grupiņa, kurai piepulcējas arī jauni klausītāji. Jāatzīst, ka jau vairākus gadus ir plašs kvalitatīvas izklaides piedāvājums, un cilvēkiem ir, ko izvēlēties. Vērienīgas brīvdabas izrādes bijušas Cēsīs, šovasar braucām arī uz “Operas spoku” Mežaparkā,” organizatorisko darbu raksturo L. Grosbarde.
Jāpelna ar ieejas biļetēm
Ierasts, ka Operas svētku noslēgumā uz skatuves iznāk to organizētājs Dainis Kalns. Šoreiz tā nenotika, jo rīkotājs esot saguris. Nesenajās publikācijās presē Dainis Kalns atzinis, ka pēdējie četri mēneši pagājuši bez atelpas – lai klausītājiem būtu prieks un mūziķiem gandarījums, ir jānokārto ļoti daudz praktisku lietu.
Svētkus rīko sabiedriskā organizācija “Siguldas opermūzikas svētki”. 28 procentus līdzekļu sedz sponsori, trīs procentus (šogad Ls 5000) piešķir valsts, pārējais jānopelna ar ieejas biļetēm. Taču jau esot sastādīta svētku programma līdz 2008. gadam, paudis Dainis Kalns.
