Jau septīto gadu Siguldas pilsdrupu estrādi pieskandina operdziedātāju balsis.
Jau septīto gadu Siguldas pilsdrupu estrādi pieskandina operdziedātāju balsis.
Opermūzikas svētki šeit kļuvuši par starptautiskas nozīmes sarīkojumu, kurā labprāt piedalās mākslinieki no pasaulslaveniem operteātriem. Šī gada mūzikas svētki Siguldā izskanēja ar galā koncertu 1. augustā. Skatītāju tūkstošu vidū bija arī baušķeniece ANTA KALDERAUSKA.
Acīs sariešas asaras
«Pirmo reizi uz opermūzikas svētkiem Siguldā devos pilnīgi nejauši pirms četriem gadiem,» stāsta A. Kalderauska. «Tad arī apjautu, ka šī koncerta apmeklētājam nav svarīga muzikālā izglītība, mūzikas vēstures pārzināšana vai īpaša gatavošanās. Tas ir notikums, kas raisa emocijas uz vietas. Tās rodas no brīnišķīgās apkārtējās vides, no skatītāju radītās labvēlīgās auras un, protams, no mākslinieku augstvērtīgā snieguma. Ir pat bijis tā, tu sēdi, klausies liegās mūzikas skaņās, un acīs sariešas asaras. Spēju saprast arī tos, kuri par opermūziku izsakās nievājoši. Ja viņi vienreiz būtu Siguldā, pēc gada noteikti gribētu atgriezties atkal. Cilvēkam viss ir jāizmēģina un jāizzina. Opermūzikas iepazīšana varbūt vislabāk var aizsākties tieši šādos svētkos.
Egils Siliņš «piešpricē» humoru
Kā katru gadu, arī šoreiz tīkami bija klausīties latviešu mākslinieku sniegumā, bet jo īpaši sajūsmināja amerikāņu solista Maikla Dīna artistiskums un jaukā sadziedāšanās ar mūsu Inesi Galanti. Pieredzējušo mākslinieku vidū sevi spēja apliecināt arī jaunie solisti Inga Kalna, Elīna Garanča, Krišjānis Norvelis. No iepriekšējo gadu koncertiem atmiņā spilgti palikusi Egila Siliņa uzstāšanās. Viņš spēj nopietnu mūziku pārvērst viegli saprotamā, viņa sniegumu pavada jauka humora izjūta. Diemžēl šogad mūsu mākslinieka sezona ir tik ļoti noslogota, ka viņš esot varējis no Austrijas atlidot tikai uz vienu koncertu sestdien Rīgā, bet svētdienas vakarā jau atkal dziedāt mūzikas festivālā Bregencā (Austrijā).
Emocijas, emocijas, emocijas…
Parasti saka, ka vārdus var izteikt mūzikā, bet mūziku esot ļoti grūti izstāstīt. Labprāt braucu arī uz operas izrādēm Rīgā, bet tas ir pavisam kas cits. Katrai izrādei ir sava noskaņa, solisti, sižets, veiksmīgi un mazāk izdevušies iestudējumi. Darbā dienu no dienas nākas aizvadīt garas un nogurdinošas stundas, bet tad arī zinu, ka vienreiz gadā baudīšu milzumu skaistu un jauku emociju. Operas svētki Siguldā vienmēr ir ar augstas kvalitātes garantiju. Es zinu, ka te būs dažādība muzikālā materiāla, solistu ziņā, ka te katru gadu rīkotāji būs padomājuši par kādu pārsteigumu. Jā, jau kuro gadu secinu, ka svētkiem ir tomēr viens liels trūkums – koncerts, kas parasti ilgst trīs stundas, vienmēr beidzas pārāk ātri. Bet esmu pārliecināta, ka nākamgad Opermūzikas svētkos Siguldā es atkal būšu.»
