Dažas dienas pirms Jāņiem Galiņu mājās bija jūtama priekšsvētku gaisotne. Ciemos atbraukusi meita Līga ar dēliņu Rodrigo un znots Aleksandrs, kuram dažas brīvdienas no darba Zviedrijā.
Pie saimes galda sarunas raisās par visu ko. Jūtams nemiers par nepastāvīgajiem laika apstākļiem, jo tie traucē sagādāt ganāmpulkam labu barību ziemai.
Līga gan smēja, ka nezinot, kur svinēs saulgriežus, tad jau redzēs, kur vējš pūtīs. Izrādījās, ka šoreiz tas piestājis «Galiņos». Jaukākais bijis, ka ģimenīte ir kopā, jo jau šodien Līgas vīrs Aleksandrs atkal dodas uz celtniecības darbiem svešumā, kur ne mazums baušķenieku un citu Latvijai piederīgu ļaužu pelna iztiku.
Attīstība soli pa solītim
Ir labi kaut pavisam neilgi būt kopā ar cilvēkiem, kuri īpaši negaužas par grūtībām, kam jātiek pāri ikvienā ģimenē. Šķiet, izlīdzinošs spēks ir paaudžu saiknei. «Galiņu» vecākie Dzidra un Jozs Dulēviči viens otru papildina, sabalansējot žiglu soli ar apdomīgumu. Meitā Intā Galanē pamanāms mammas apsviedīgums un enerģija, savukārt viņas meita Līga gaiši smaida un lūko, ko dara zeperis Rodrigo. Aleksandrs ir domīgs. Šoreiz klāt nebija Intas otrās meitas Oksanas un brāļa Jura Dulēviča, kurš materiāli balsta zemnieku saimniecību. Viņa meita Jana studē veterināriju Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Dzidra piebilst, ka optimisms jārod sevī, kur citur to meklēt?
Lauku sētā sava vieta daudzām dzīvām radībām. Iztikas līdzekļus dod lopkopība. Tā attīstās solīti pa solītim, lai nepārsniegtu ģimenes saimniekošanas modeļa mērogu. Pirms sešiem gadiem bija deviņas slaucamas govis, tagad to skaits palielinājies līdz 15, precizē Inta. Aplēsts, ka vairāk par 25 piena devējām nevarētu būt. Kaut arī paplašināta kūts un uzcelts jauns šķūnis, lielākam ganāmpulkam ar to būtu par maz, un arī izmantojamā zemes platība, kas nedaudz pārsniedz 20 hektāru, nevar nodrošināt pietiekami daudz barības.
«Galiņu» saimnieki priecājas par sadarbību ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību «Sigilo», kas savāc produkciju arī no dažām citām Vecsaules pagasta un tuvējās apkārtnes zemnieku saimniecībām. Piena cena tagad, kā jau vasarā mēdz būt, pazeminājusies, taču I. Galane ir apmierināta par stabilitāti, kas tik svarīga.
Visla nav tālu
Laukos ierasts govīm dot upju vārdus, jo tad izslaukums esot lielāks. «Galiņu» ganāmpulks pamanāms ar labi aprūpētām un brangām piena devējām. Tām izvēlēti Latvijas ūdensteču nosaukumi, piemēram, Daugava, Gauja, mūsu pašu Mēmele, Misa un Polijas lielā upe Visla. Tikai pāris govīm, kas gādātas citviet, ir vārdi Lāse un Pūce.
Inta atklāj, ka ganāmpulku papildina paši, izvēloties labākās telītes un dažādas govis. Ir gan holšteinietes un sīmentālietes, arī kāda ‘Latvijas brūnā’. Pamēģināti krustojumi ar gaļas šķirnēm, un par izslaukumu nevar žēloties. Vidējais tuvojas septiņiem tūkstošiem kilogramu gadā.
Vecsauliete Inta Galane pirms dažiem gadiem ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra gādību pabijusi Vācijā, no kurienes pārvests savs redzējums par piena lopkopību. Viņasprāt, salīdzinājumā ar mūsu valsts ierēdņu prasībām vācu zemē tās nav izskatījušās pārspīlētas. Govis gan ļoti pienīgas, tesmeņi «kā bērnu mazgājamās vanniņas», izslaukums līdz desmit tūkstošiem kilogramu gadā, taču tādām govīm īsāks mūžs – gadi trīs četri.
Bažas par piena lopkopības nākotni «Galiņos» jaušamas trīs apstākļu dēļ. Pirmais ir mēslu krātuve. Ar pašreizējo ganāmpulku nekādi nav iespējams nopelnīt, lai uzceltu kaut vai lētāko krātuvi. Otrais, no nākamā gada paredzēts atcelt piena kvotas, un pašlaik nav skaidrības, vai un kā tiks regulēts ražošanas apmērs. Trešais, zemes nodokļa paaugstinājums, par kuru sākušās diskusijas. Dzidra Dulēviča piebilst, ka Vecsaules pagasta nostūrī, kuri viņi dzīvo un saimnieko, nav meliorētu platību, daudz ir purvainas augsnes. Viņasprāt, šo teritoriju varot pieskaitīt lauksaimniecībai mazāk labvēlīgu apvidu statusam, kā tas ir, piemēram, Vecumnieku un Bārbeles pagastā.
Vairāk uzmanības
Inta vēlētos, lai jūtamāks ir Bauskas novada lauksaimniecības konsultanta darbs. Kā labu piemēru viņa min Vecumnieku novada zemkopju aizbildni Aigu Saldābolu, kura saimniekus paskubina, pamatīgi izskaidro jaunumus. I. Galane nereti apmeklē Vecumnieku novadā rīkotās lauksaimnieku mācības, kaut arī zemnieku saimniecība atrodas Bauskas novadā. Laukos paliek aizvien mazāk ļaužu, tādēļ visi, īpaši mazāka mēroga saimnieki, būtu turami augstākā vērtē.
«Galiņu» saimniekiem ir sava tehnika, ar kuru strādā un par kuru gādā Jozs Dulēvičs, taču neiztikt bez partnerības ar kaimiņiem. Siltus vārdus Inta veltī Ozoliem no mājām «Pintes», bārbeliešiem Aigaram Spudiņam un Auziņu ģimenei, jaunsauliešu Strazdiņu ģimenei, kas nodrošina pārraudzību zemnieku saimniecībā «Galiņi».
