Guntis Krūmiņš vairāk kā gadu ir Iecavas pagasta jaunākais iecirkņa inspektors. Dzīvesvieta: Vecumnieku pagasta Misas ciemats. Ģimenes stāvoklis: neprecējies, bet jau aizņemts.
Guntis Krūmiņš vairāk kā gadu ir Iecavas pagasta jaunākais iecirkņa inspektors. Dzīvesvieta: Vecumnieku pagasta Misas ciemats. Ģimenes stāvoklis: neprecējies, bet jau aizņemts.
Kopš mūsu divpadsmitās klases izlaiduma Misas vidusskolā pagājuši trīs gadi. Kas noticis tavā dzīvē šajā laikā?
– Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Policijas akadēmijā (LPA) klātienē. Pirmais kurss LPA ir pielīdzināms valsts obligātajam dienestam. Dzīvojām kazarmu režīmā, katra reize, kad varēju tikt uz mājām, bija laime. Gada laikā izjutu, ko nozīmē armija.
Pirmajā kursā biju praksē Bauskas policijā, iepazinos ar tās ikdienu. Otrā kursa laikā nolēmu sākt strādāt un turpināt studijas neklātienē. Pagājušā gada februārī kļuvu par jaunāko iecirkņa inspektoru.
Vai meitene tā pati?
– Ar Vinetu esam pazīstami kopš astotās klases. Viņa man ļoti patīk. Protams, ir bijušas nesaskaņas, bet es viņu mīlu.
Draugi tie paši?
– Joprojām draudzējos ar skolas laikā iegūtajiem draugiem. Īsts draugs man ir tikai viens, kuram «izkratu» sirdi. Esmu noslēgts cilvēks. Ja draudzene ļoti uzstāj, tad padalos ar viņu. Cilvēki, ar kuriem iepazinos pēc skolas, ir labi paziņas. Vairākums meklē vienīgi izdevīgumu, ar viņiem es brīvo laiku kopā nepavadu.
Ko dari brīvajā laikā?
– Ar draugiem braucam uz klubu «Slepenais eksperiments» Rīgā, aizejam uz kazino. Vienreiz izdevās laimēt 120 latu. Cenšos neaizrauties ar azartspēlēm. Ar draudzeni bieži atpūšamies, dodoties dabā. Esmu romantiķis.
Kāpēc izvēlējies studēt tieši LPA?
– Mācoties pirmajās klasītēs, bija mērķis kļūt par juristu. Vidusskolā vēl nezināju, kur konkrēti iešu mācīties. Draudzenes brālis studēja LPA. Iespējams, viņš ietekmēja manu izvēli.
Tu iestājies, bet tavu draugu nepieņēma LPA tāpēc, ka viņš bija divus centimetrus īsāks, nekā vajadzēja…
– Protams, jutos ļoti slikti, jo bijām nolēmuši turēties kopā. Tomēr sapratu, ka visu dzīvi mēs tik un tā nebūsim līdzās. Jāmācās pašam priekš sevis. Tas nenozīmē, ka neesam vairs draugi. Bijām vienīgie zēni klasē… Viņš aizgāja mācīties uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Šad tad satiekamies.
Vidusskolas laikos biji jautrais un bezrūpīgais Guntis. Vai tāds esi joprojām?
– Optimists esmu bijis vienmēr. Vairs nedzīvoju vienai dienai. Domāju par nākotni. Vēlos iegūt izglītību, strādāt labi atalgotā amatā, dzīvot kopā ar draudzeni. Tagad dzīvoju pie tēva, bijušā «Misas kūdra» direktora. Tēvs ir mans visstingrākais skolotājs, ar viņa domām rēķinos.
Cik svarīgi tev ir bijušie klasesbiedri?
– Vismaz reizi gadā cenšamies pabūt kopā, atcerēties piedzīvotos kuriozus skolas laikā… Lieldienās esam nolēmuši atkal satikties pie bijušās klases audzinātājas Dainas Dīces.
