Labu laiku uz Nacionālā teātra skatuves dzīvo Viļa Lāča romāna «Zvejnieka dēls» varoņi. Izrādi skatījās Bauskas 1. vidusskolas 9.k klases skolēni, bet iespaidos par redzēto dalās audzinātāja AIJA VANAGA.
Labu laiku uz Nacionālā teātra skatuves dzīvo Viļa Lāča romāna «Zvejnieka dēls» varoņi. Izrādi skatījās Bauskas 1. vidusskolas 9.k klases skolēni, bet iespaidos par redzēto dalās audzinātāja AIJA VANAGA.
Klasikas iestudējumi arvien saistījuši teātra kritiķu un skatītāju uzmanību. Vecākajai paaudzei prātā iepriekšējo gadu izrādes, savukārt jaunajiem skatītājiem tā ir iespēja pirmo reizi iepazīties ar patiesām, laika pārbaudi izturējušām vērtībām.
Tieši tādu Oskaru es arī gribēju ieraudzīt
Šajā iestudējumā svarīgākais un arī veiksmīgākais bija galveno varoņu Oskara un Anitas tēlojums. Normunds Laizāns Oskara lomā bija tieši tāds, kādu es to biju iedomājusies. Augumā smagnējs, panaivs, labsirdīgs. V. Lāča romāns ir skolā lasīts, redzētas kinofilmas, šī tēla stereotips sabiedrībā ir ļoti nostabilizējies. Arī šoreiz tas «nelēca ārā no rāmjiem». Indras Rogas Anita ir mīļa, bet arī draiska un pašpārliecināta sieviete, kura zina, ko grib. Arī otrā plāna aktieri – Ints Burāns, Svetlana Blese, Aivars Bogdanovičs Garozas lomā un citi – patiesi attēloja zvejnieku sma- go dzīvi, dzeršanas, nabadzības postu.
N. Laizāns man ir personīgi pazīstams jau no studiju gadiem. Varu teikt, ka šī loma ir viņam ļoti piemērota. Tā visprecīzāk atklāj viņa būtību: sirsnīgs, mīlošs ģimenes cilvēks, kurš vienmēr iejūtīgi stāsta par saviem vecākiem, palīdz viņiem, ir iecietīgs pret citiem.
Skolēni ar izrādi ir apmierināti
Pārrunājot redzēto, audzēkņi atzina, ka nebija gaidījuši V. Lāča romāna darbības tik interesantu tēlojumu uz skatuves. Izrādē piesaistīja tas, ka varēja saskatīt līdzību ar mūsdienām. Vēlēšanu solījumi un to nepildīšana, veco uzskatu sadursme ar jauno un progresīvo. Skolēniem svarīgi bija apjaust, ka, pretēji skolā bieži mācītajam, ne vienmēr viss vecais ir tas labākais. Patika Oskara neatlaidība un spīts ceļā uz savu mērķi. Jauniešus jau notrulinājusi vardarbība, naids un vulgaritāte, ar ko tik piesātinātas mūsdienu filmas un grāmatas, tāpēc daudzus šajā izrādē patīkami pārsteidza Anitas un Oskara tīrās attiecības.
Kā teātrī jāuzvedas?
Presē jau bijušas publikācijas par skolēnu nepiedienīgas uzvedības gadījumiem Nacionālajā teātrī. Par savējiem īpaši neuztraucos, uz izrādēm braucam bieži, zinām, kā jāuzvedas, kā jāģērbjas. Diemžēl mūsu kļūda šoreiz bija tā, ka, taupot naudu, nopirkām biļetes otrajā balkonā. Pāris minūšu pirms izrādes sākuma ieradās divas krievu skolēnu klases teātrim pilnīgi nepiemērotā apģērbā. Pirms izrādes, nodziestot gaismai, atskanēja svilpieni, aplausi, sākās fotografēšanās. Anitas un Oskara kopskatos aktieriem tika veltītas dzēlīgas rupjības. Uz dežurantes aizrādījumiem starpbrīdī atstāt teātri, tika atbildēts ar klaju ņirgāšanos. Ja arī kāda skolotāja bija atnākusi līdzi saviem audzēkņiem uz šo «kuļtpohodu», tad viņām pietrūka drosmes sevi identificēt. Šo skolēnu rīcība mani un audzēkņus rosināja uz ne visai lādzīgām pārdomām.
