Aizvadītā gada nogalē labvēlīgi Eiropas pilsoņiem noslēgusies Lielbritānijas izstāšanās sarunu no Eiropas Savienības (ES) jeb «Brexit» pirmā kārta.
Nesaskaņoti jautājumi
Eiropas Parlaments (EP) pēc ES un Apvienotās Karalistes sarunu pārstāvju ziņojumiem apstiprināja rezolūciju, kas paredz sākt sarunu otro kārtu. Deputāti atzinīgi novērtēja sarunu progresu un godprātību, norādot, ka jāatrisina visi vēl nesaskaņotie jautājumi, vēsta EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Sarunu pirmajā kārtā panākta vienošanās par trim galvenajiem jautājumiem – Īrijas robežas nākotni, ES pilsoņu tiesībām un izstāšanās rēķinu. Zināms, ka briti par izstāšanos no bloka maksās 40 – 44 miljardus eiro.
EP deputāti uzsver, ka veiksmīga sarunu otrā kārta iespējama tikai tad, ja Apvienotās Karalistes valdība pilnā apjomā pildīs saistības, ko uzņēmusies kopīgajā ziņojumā, un tās iekļaus izstāšanās līguma projektā. Deputāti vēlas, lai ierobežota pārejas perioda laikā Apvienotajā Karalistē būtu spēkā visa ES likumdošana jeb «acquis». Abu pušu nākotnes attiecības, par kurām paredzēts runāt sarunu otrajā fāzē, varētu tikt definētas ES un Apvienotās Karalistes asociācijas nolīgumā, teikts rezolūcijā.
Trīs miljoni
Vairāki ES līderi brīdina, ka sarunu otrā sadaļa būs sarežģītāka par pirmo, jo te ir iesaistītas ļoti dažādas intereses, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Gaidāmas sarunas par tirdzniecības līgumu pēc «Brexit», kurās ES 27 dalībvalstīm būs grūtāk saglabāt vienotību.
Sarunu otro kārtu iecerēts sākt martā, līdz oktobrim noslēdzot vienošanos par Lielbritānijas aiziešanu no ES un nosakot pārejas posma procedūras. Sarunas paredzēts beigt 2019. gada martā. Sarunu vadītājs no ES puses Mišels Barnjē paziņojis, ka pārejas posms varētu noslēgties 2020. gada decembrī, vēsta politico.eu.
Britu premjerministre Terēza Meja sacījusi, ka Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par nākotni. Viņa sola noteikt šiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem jaunu pastāvīgā iedzīvotāja statusu pēc valsts izstāšanās no bloka. Meja atklātā vēstulē norādīja, ka vairāk nekā trīs miljoni ES dalībvalstu pilsoņu sniedz lielu ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsmē, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā.
Piecu gadu termiņš
Sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) panākta vienošanās, ka ES pilsoņi varēs iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja būs uzturējušies valstī piecus gadus bez pārtraukuma. Pārējās personas varēs palikt valstī un pēc pieciem gadiem pretendēt uz šo statusu. Lielbritānijā pēc «Brexit» varēs ierasties arī šo cilvēku tuvākie radinieki.
Tiks saglabātas ES dalībvalstu pilsoņu tiesības uz veselības aprūpi, pensijām un pabalstiem. Lielbritānijas vēstniecība Latvijā sagatavojusi informācijas dokumentu, kurā formulētas turpmākās tiesības un garantijas valstī iebraukušajiem ES pilsoņiem.
Mejas uzrunu Briselē sarunu pirmā posma noslēgumā ES valstu vadītāji uzņēma ar aplausiem, apsveicot pārstāvju panāktās vienošanās. EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja, ka pārējie politiķi izprot, cik grūti T. Mejai klājas, vienlaikus vadot sarunas un cenšoties sakārtot iekšpolitiski sarežģīto situāciju savā valstī: «Viņa ir mūsu kolēģe. Lielbritānija ir dalībvalsts. Mēs ne tikai mēģinām būt, bet arī patiešām esam jauki un draudzīgi cilvēki,» norādīja Ž. K. Junkers.
Patiesā ietekme
Lielbritānijā pēc izstāšanās no ES var tikt likvidētas teju pusmiljons darba vietu, liecina kompānijas «Cambridge Econometrics» pētījums. Eksperti informē, ka valsts var zaudēt darba vietas, ja Londona nespēs panākt pārejas perioda vienošanos un nolīgumu par turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar ES.
Lielbritānija laika posmā līdz 2030. gadam nesaņems vairāk kā 52 miljardu eiro investīcijas no ārvalstīm. Arī tad, ja Lielbritānija paliek vienotajā tirgū, bet nepaliek muitas savienībā, tiks likvidēti 176 000 darba vietu un investīcijas samazināsies par apmēram 22 miljardiem eiro.
Pētījuma pasūtītājs galvaspilsētas Londonas mērs Sadiks Hans uzsvēra, ka šie rezultāti atklāj «Brexit» patieso ietekmi uz valsts ekonomiku. Viņš pārmeta valdībai, ka tā nav pietiekami sagatavojusies sarunām.
Jau ziņots, ka 2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza pērn martā.
VIEDOKLIS
Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts:
– Sarunu pirmajā fāzē Lielbritānija piekāpusies vairākos jautājumos, kas svarīgi tur strādājošajiem Latvijas pilsoņiem, proti, par garantijām ES valstu piederīgajiem pēc «Brexit» pabeigšanas. Latvijas pilsoņi Lielbritānijā var justies droši – gan tur dzīvojošie, gan studenti, jo sākotnēji noteiktās «sarkanās līnijas» ES pilsoņu garantijām ir ievērotas. Turklāt britu izglītības sistēma ir balstīta uz studentu importu, kas gadā no katra studējošā ienes 15 – 50 tūkstošus eiro. Briti šīs investīcijas gribēs saglabāt. Nākamie sarunu rezultāti gaidāmi vasarā, un pagaidām sarunu gaita šķiet cerīga.
Sarunās risināmie jautājumi
Garantēt pilsoņu tiesības arī Apvienotajā Karalistē mītošo ES pilsoņu nākotnē iespējamajiem partneriem;
Jānosaka ērta un vienkārša administratīvā procedūra, ES pilsoņiem piesakoties pastāvīgā iedzīvotāja statusam;
Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem par pilsoņu tiesībām jābūt saistošiem, jādefinē par pilsoņu sūdzību izskatīšanu atbildīga ombuda loma.
Avots: EP.
