Kopš jūnija līdz pat oktobra vidum rajonā rit akcija «Iepazīsti Bausku un tās apkārtni!».
Kopš jūnija līdz pat oktobra vidum rajonā rit akcija «Iepazīsti Bausku un tās apkārtni!».
Rajona Tūrisma informācijas centrs piedāvā sešus maršrutus, kuros ir desmitiem visdažādāko apskates objektu. Iegriežoties tikai piecos no tiem un nopērkot ieejas biļeti, izmantojot telts vietu, pusdienojot, nakšņojot, iespējams piedalīties balvu izlozē.
«Bauskas Dzīve» nepilnu dienu veltīja viena maršruta apguvei, cenšoties pabūt vairākos objektos, izvērtēt piedāvātos pakalpojumus. Izvēlēts tika maršruts «Iepazīsti Cerauksti, Brunavu, Uzvaru un Vecsauli!».
Trīs baznīcas
Ceļojumu sākām ar auto «pārskrējienu» uz Brunavas pagasta pašu nomali – Budbergu. Koku lapotnes uzreiz neļauj ieraudzīt Svētā Pāvila luterāņu un katoļu baznīcas. Tās atrodas netālu viena no otras. Iekļūšana tajās iespējama tikai dievkalpojumos, kas gan nenotiek katru svētdienu. Apkārtne ir sakopta, senatnes un garīguma aura jaušama arī no celtņu sienām.
Aiz varenajiem kokiem lēni plūst Mēmele, pavisam neliela. Tajā var atveldzēt kājas un tad notiesāt kādu līdzi paņemtu pīrādziņu. Piestājot pie jaunā veikala Budbergā, var uzzināt ceļu, kā nokļūt Panemunes estrādē. Norāžu uz turieni nav. Skatuvītei un solu rindām piemīt nožēlojama vecuma piegarša, taču varenību saglabājuši koki. Atkal Mēmele, un dabas balsu un zaļumu baudītāji te var pavadīt labu laiciņu.
Atgriežoties Kukuču krustojumā, jāieskatās kartē, jo te sazarojas pieci ceļi. Pa vienu, krietni grubuļainu, jādodas Bauskas virzienā. Pēc diviem kilometriem atkal kokos manāmi divi torņi un krusti – tā ir Brunavas katoļu baznīca. Arī te iekļūt var tikai svētdienās dievkalpojumu laikā. Pēc aptuveni kilometra labajā pusē ir ceļa zīme «Pilskalni». Šoreiz viesu namam braucam garām, kaut gan te iespējams pamieloties, nakšņot. Neapskatām arī Aužeļu pilskalnu, kas atkal prasītu vismaz pusstundu.
«Lejeniekos» aizrit stunda
Pēc nepilnu triju stundu ceļošanas pa Brunavas pagastu ierodamies Ceraukstē, kur, protams, kārtējo reizi apmeklējam «Lejeniekus». Plūdoņa muzejmājai piemīt lieliskā senatnes garša, kas apmeklētājiem ļauj to izbaudīt no jauna, citādāk. Lai nopelnītu akcijas punktus, jāapmeklē muzejs, vismaz biļete jānopērk. Patīkami priecē sakoptā apkārtne, mūžīgi mainīgā Mēmele. Ja vien ir laiks, te iespējams jauki pavadīt dienas atlikušo daļu.
Noskaņu baudītāji var aiziet līdz kapsētai, līdz lielajam akmens galdam Mēmeles krastā. Kustīgākajiem te ir pļaviņas bumbu spēlēm, arī telšu celšanai un nakšņošanai. Mēmelē ūdens jau iesilis, upe piemērota peldēšanai, jāatrod vien, kur. Akcijas noteikumi, starp citu, neliek piecus objektus apskatīt un punktus savākt vienā dienā.
Citāds tilts
Lai turpinātu maršrutu, jādodas Bauskas virzienā. Nolemjam Vecsaules pagasta dievnamu apskatīt citreiz un vēl pāris stundu veltīt rajona otras upes – Mūsas – apguvei. Sporta komplekss «Mūsa» izvietojies upes kreisajā krastā, ikdienā tur nav, ko apskatīt, taču ieteicams ūdenstilpi šķērsot pa tiltu līdzās trasei. Betona laidums pāri upei šeit ir citādāks nekā ierastie tilti Bauskā. Te var ziedot pārdesmit minūšu, lai pieietu pie upes, pavērotu tiltu, pārietu tam.
Ieeja sporta kompleksā nav noslēgta. Ja ir vēlme izlocīt kājas, var izstaigāt sporta trasi, no tribīņu augšas pavērot apkārtni. Akcijai nepieciešamo zīmodziņu gan šeit var iegūt tikai kāda pasākuma laikā, kuri diemžēl sporta kompleksā notiek bezgala reti.
Pusdienas pie «Miķeļa»
Ieskatoties pulkstenī, konstatējam, ka ceļā esam jau piekto stundu, tāpēc nolemjam daudzus interesantus piedāvājumus atstāt citai reizei, arī Bauskas alus ražotnes apmeklējumu. To gan iespējams veikt tikai grupās, kurās ir vismaz desmit cilvēku. Ekskursija varētu būt saistoša tiem, kam ir minimāls priekšstats par ražošanas procesu.
Mēs savukārt pa pašiem vien zināmu ceļu, jo norādes pie sporta kompleksa neatrodam, gar Mūsas krastu dodamies augšup, līdz sasniedzam Gailīšu pagasta Zemnieku sētas muzeju. Ekspozīcijas apskate gida pavadījumā prasīs vai stundu laika. Turklāt noteikti gribēsies minūti ilgāk pakavēties vecajā rijā, aiziet līdz pirtiņai, kur atkal iespējams gūt Zemgales upju ūdens valdzinājumu. Muzejs Gailīšos ir tā vērts, lai tur pakavētos ilgāk, arī pusdienošanai te īsti piemērota ir kafejnīca «Miķelis».
Atgriežoties no brauciena, jāsecina, ka «norullēts» krietns skaits kilometru, ceļā aizvadītas vairāk nekā piecas stundas, protams, ieskaitot pastaigas un klusuma baudīšanu pie ūdens. Piedāvātā maršruta lietderīguma un emocionālā ieguvuma izvērtējums paliek katra braucēja ziņā. Minimālos piecus punktus iespējams savākt ne tikai apskatot muzejus, bet arī pusdienojot vai nakšņojot. Varēja vēlēties vairāk ceļa norāžu, pie dievnamiem nebūtu slikti kaut ko plašāk uzzināt no informatīvām plāksnītēm, nepieciešamas arī tualetes.
