Skatījos debesīs un piepeši sapratu, ka tas, ko redzu aiz zaļajiem pakalniem, nav mākonis, bet gan Augstie Tatri. Līdzenumā izaugušam cilvēkam, nokļūstot kalnainā apvidū, ir grūti slēpt apbrīnu par dabas varenumu.
Skatījos debesīs un piepeši sapratu, ka tas, ko redzu aiz zaļajiem pakalniem, nav mākonis, bet gan Augstie Tatri. Līdzenumā izaugušam cilvēkam, nokļūstot kalnainā apvidū, ir grūti slēpt apbrīnu par dabas varenumu.
Tuvāk un lētāk
Slovākijā līdzīgām izjūtām ir vieta ik uz soļa. Ej pa mazpilsētas galveno ielu, kurā virzienā gribi, skats atduras pret kalnu. Apdzīvotās vietas atrodas ielejās, un, no augšas veroties, tās līdzinās leļļu pilsētiņām uz skatu kartītēm. Slovāku ciemos mājas mēdz būt interesantas – ar šauru fasādi pret ielu vai ceļu un krietnu pagarinājumu sētas pusē. Kurš dēls apprecas, tas būvējot klāt mājai savu daļu.
Ceļi vietām atgādina kliņģera vijumus, jo pakalnos stāvus uzbraukt nevar, bet iznāk doties līkumu līkumiem. Šoferi tos dēvē par gausajiem ceļiem, kuros 60 km attālumu bieži vien stundas laikā neizdodas pieveikt.
Slovākijas kalni ir tuvāk nekā Norvēģija vai Austrijas Alpi, turklāt iztikšanai nav jātērē pārāk daudz naudas. Nelielās valsts teritorijā ir vairāki nacionālie parki ar tūristu un kalnā kāpēju takām.
Slēptuve bēgļiem
Ne mazāk pārsteigumu sagādā pazemes alas – kilometriem gari eju labirinti, kuros stalaktīti un stalagmīti izveidojuši pārsteidzošas skulptūras. Tagad par tām priecājas tūristi, bet pirms gadsimtiem pazemē vietējie iedzīvotāji slēpās no tatāru sirotājiem.
Jasovskas alā par to liecina uzraksti uz sienām, kas saglabājušies no 15. gadsimta. Šīs alas eju kopgarums sasniedz 2811 metru, un tajā dzīvo 19 paveidu sikspārņi. Tūristu apskatei Jasovskas ala atvērta vispirms 1846. gadā, pēc tam veikta rekonstrukcija, un tāda kā šodien tā ir no 1924. gada. No 1995. gada šeit atrodas valsts speleoterapijas centrs, kur ārstēties brauc elpošanas ceļu slimnieki.
Veselības uzlabošanai noder arī peldes termālajos baseinos, ko var atrast daudzviet Slovākijā.
Ūdens un kūkas
Starptautiskas nozīmes kūrorts un minerālūdeņu dziedniecības centrs ir netālu no Bardejovas. Servisa un apkalpošanas darbos iesaistīti jauni cilvēki, jo vairums iedzīvotāju Bardejovā ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem.
“Bardejovas Kupele” ar saviem ārstnieciskajiem ūdeņiem bijusi pazīstama jau 17. gadsimtā. Šeit atpūtusies arī Austrijas karaliene Elizabete, kurai pie viena no sanatoriju korpusiem uzcelts skaists piemineklis.
Kūrorta centrā atrodas kolonāde – ēka, kurā pacientiem pēc ārsta norādījuma jānāk dzert minerālūdens. Īpašas plakanas krūzītes ar “Bardejovas Kupele” simboliku kļuvušas par šīs ārstniecības vietas iecienītāko suvenīru. Katrs pie avota, kas atrodas centrā, var padzerties un iepildīt ūdeni līdzpaņemtos traukos. Šurp nāk cilvēki no apkārtējiem ciemiem. Kad somas pilnas, koši tērptās sievas pulcējas konditorejā, lai iedzertu tasi kafijas ar kūku, kas mutē kūst. “Kupeles” suvenīrs ir arī apaļas, plānas vafeles, kuras gluži karstas var nopirkt arī mājiniekiem.
Agri rīti
Iebraucot Slovākijā no Polijas puses, robežu iznāca šķērsot piecos no rīta. Pulkstenis bija jāpagriež stundu atpakaļ, bet netālajā pilsētiņā jau pussešos uz ielas bija daudz cilvēku, kuri gāja uz darbu. Slovāki dienu sāk agri un tā arī beidz – pēc pieciem vakarā atvērti tikai lielveikali, bet tie jāmeklē ārpus centra. Košicē, darbdienas pievakarē vērojot muzikālās strūklakas, brīnījos, ka ielas malā visi krodziņi jau ap deviņiem ir slēgti. Piektdienas vakarā tie bija pilni apmeklētāju, jo darba nedēļa beigusies.
Pat nelielos ciematos atrodamas maiznīcas, kas durvis ver tūlīt pēc sešiem. Tur brokastu tiesai var nopirkt gluži karstu maizīti vai kūku. Ceptuves krāsnis silst līdzās veikaliņam vai tā pagrabā. Šādās vietās vāra arī kafiju un saldā smarža nekļūdīgi aizved līdz gardumiem. Nezinātāju var maldināt norāde “česrstvy”, kas nozīmē ‘svaigs’, nevis ‘ciets’. Nepārspējams kārums ir slovāku mīkstais saldējums – “zmrzlina”, par apmēram 22 santīmiem var nopirkt divas bumbiņas vafeļu konusā.
***
interesanti
Mazliet no slovāku valodas:
sprcha – ‘duša’, uterak – ‘dvielis’, tržnica – ‘tirgus’, mrkva – ‘burkāni’, zemiaky – ‘kartupeļi’, chlieb – ‘maize’ , nemocnica – ‘slimnīca’, vidlička – ‘dakšiņa’, manželka – ‘sieva’, manžel – ‘vīrs’.
