Nāksies vien atzīties. Lielākās nepatikšanas manai veselībai visbiežāk sagādā deguns. Tas sāk pilēt, tiklīdz vasara tuvojas rudenim un vakari kļūst drēgnāki.
Nāksies vien atzīties. Lielākās nepatikšanas manai veselībai visbiežāk sagādā deguns. Tas sāk pilēt, tiklīdz vasara tuvojas rudenim un vakari kļūst drēgnāki. Pēc tam ar maziem pārtraukumiem gadījies šņaukāties līdz pat Jāņiem.
Ir nācies pat dažas minūtes pirms slēgšanas censties iekļūt aptiekā, lai nopirktu tabletes, kas atvieglo elpošanu, aptur deguna tecēšanu, acu asarošanu. Bez šiem medikamentiem man paredzama negulēta nakts un zemas darbspējas nākamajā dienā. Ja deguns ciet, dziļu, saldu miegu nekādi neizdodas sagaidīt un dziesmiņa par miega peli nepalīdz.
Līdz šim zināju, kuras zāles ir manējās, bet tagad vairs neesmu droša, vai pēc 1. maija tās būs uz letes un varēšu iegādāties bez ārsta receptes. Esmu klausījusies un lasījusi speciālistu skaidrojumus, ka jaunie zāļu ievešanas un izplatīšanas noteikumi ieviesti, lai garantētu pacientu drošību. Tomēr gribas iebilst. Ja medikamentu sarakstos līdzās ir zāles ar dažādiem nosaukumiem, bet pilnīgi vienādu saturu, kāpēc vienas ir bezrecepšu, bet citas iegūstamas tikai ar ārsta recepti? Nu kaut vai daudzkārt minētais piemērs – citramons, ko piedāvā seši ražotāji. Pieci to varēs tirgot brīvi, bet vienam vajadzīga recepte.
Zinot, kā pie mums notiek, rodas aizdomas, ka runa tomēr nav par zālēm un pacienta drošību, bet gan par naudu, cik kura firma samaksā par medikamenta reģistrāciju. Ja arī drošībai ir sava cena, tad pieļauju, ka zāles, kas tiek reklamētas uz katra stūra un būs brīvi pieejamas, maksās dārgāk un kāds labi nopelnīs.
Preses konferencē 23. martā tika nosaukti fakti, ka, piemēram, ASV ik gadu tiek reģistrēts apmēram 80000 nāves gadījumu, kas esot saistīti ar nepareizu medikamentu sistemātisku lietošanu.
Taču šajā ziemā Rīgā pilnīgi nepiemērotās telpās, mitrumā un putekļos tika atklāts liels daudzums populāru pretsaaukstēšanās medikamentu. Tos tur uzglabāja firma, kas piegādā zāles ļoti daudzām aptiekām. Tika izteiktas aizdomas, ka nepiemērotos apstākļos glabātie medikamenti ir bojāti, tātad nederīgi, arī tie, kuri jau bija aptiekās un pārdoti. Kā tad nu ar pacienta drošību?
Pasaules veselības organizācija esot norūpējusies, ka Latvijas iedzīvotāji maz apmeklē ārstus, bet daudz lieto medikamentus, nodarbojoties ar pašārstēšanos. Diemžēl šajā vietā nākas vēlreiz atkārtot jau zināmo un skumjo patiesību – ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārāk slimi, veci un nabagi, lai izmantotu ārsta un ārstēšanās pakalpojumus.
