2002. gadā katru mēnesi Latvijas Pacientu tiesību birojā vērsušies aptuveni 50 pacientu, pavisam sniegtas konsultācijas par 647 sūdzībām.
2002. gadā katru mēnesi Latvijas Pacientu tiesību birojā (LPTB) vērsušies aptuveni 50 pacientu, pavisam sniegtas konsultācijas par 647 sūdzībām.
Tas liecina, ka augusi pacientu tiesiskā apziņa, secināts informācijā, ko «Bauskas Dzī- vei» sniegusi Sandra Garsvāne, LPTB juriste.
Meklē veidus, kā saņemt atlīdzību
Viņa uzskata, ka Latvijā ir ļoti maz juristu un advokātu, kuri būtu gatavi risināt pacientu medicīniski juridiskas problēmas. Tomēr cilvēki meklē veidus, kā saņemt šādu palīdzību, konsultācijas, atlīdzību par sev vai tuvinieku veselībai nodarītu kaitējumu.
To pierādījusi tiesvedība pacienta E. Filipsona gadījumā 2001. gadā. Atklājās, ka civiltiesiskā kārtībā ir iespējams pierādīt faktu un saņemt kompensāciju. Liktenīgā operācija tika veikta 1997. gada septembrī, bet LR Augstākās tiesas spriedumu par veselībai nodarītā kaitējuma piedziņu pacients saņēma 2001. gada februārī.
Jāseko, kā atrisināsies plašu publicitāti guvušais konflikts starp pacienti Maiju Vilciņu Ogrē un veselības ministru Āri Auderu.
Nesakārtota likumdošana
Pagaidām trūkst precīza mehānisma, kas ļautu realizēt pacientu tiesības uz kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, kā arī nodrošinātu Civillikumā minēto normu piemērošanu praksē. Minētajā gadījumā Civillikuma 1779. pantā noteikts – «katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis». Taču LR likumdošana tieši neparedz pacientam tiesības saņemt to zaudējumu kompensāciju, kuri radušies veselības aprūpes procesā vai nu tehnoloģiju izmantošanas dēļ, vai kā pēcoperācijas sarežģījumi ārsta profesionālās darbības vai bezdarbības dēļ.
Nepieciešama pacienta apdrošināšana pret viņa veselībai nodarītu kaitējumu (varētu rasties kā sekas, piemēram, medicīnas tehnoloģiju lietošanas dēļ, kā pēcoperācijas sarežģījumi utt.), arī ārstniecības personas profesionālās darbības riska apdrošināšana.
Ja slimnieks nav apmierināts
LPTB iesaka rīkoties šādi:
problēmsituāciju vispirms varētu pārrunāt ar ārstējošo ārstu, nodaļas vadītāju vai ārstniecības iestādes vadību;
ja sūdzība nav ņemta vērā, nav atrisināta, tā jāadresē LR Labklājības ministrijas pakļautībā esošai Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai. Tā atrodas Rīgā, Sadovņikova ielā 20, LV-1003, tālrunis 7144966. Inspekcija veic pacientu interešu aizstāvību, izskatot sūdzības, iesniegumus un pieteikumus veselības aprūpes kvalitātes un pārejošas darbspējas ekspertīzes jautājumos;
ja sniegtā atbilde pacientu neapmierina, viņam ir tiesības pārsūdzēt to Labklājības ministrijā un pēc tam tiesā;
ja ir konstatēta neuzmanība un pārkāpumi ārstēšanā, kas ir nodarījuši kaitējumu, tad jāsniedz tiesā prasība par kompensācijas piedziņu;
ja ārsts nav pildījis profesionālos pienākumus vispār vai veicis tos nolaidīgi, tā nodarot miesas bojājumus vai izraisot pacienta nāvi, jāsniedz iesniegums policijai krimināltiesiskā kārtībā. Tāpat jārīkojas, ja ārsts tīši izpaudis pacienta personiskos datus, nodarbojies ar neatļautu ārstniecību vai atstājis kādu bez palīdzības.
***
Uzziņai
Ikviens Latvijas iedzīvotājs var saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas Latvijas pacientu tiesību birojā pa telefonu 7276425 (no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 13 – 17). Var pieteikties pie jurista uz konsultāciju.
***
Fakti
Latvijas Pacientu tiesību birojā 2002. gadā sniegtas juridiskas konsultācijas par:
veselības aprūpes kvalitāti – 132,
veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas darbības kvalitāti – 68,
zobārstniecību un protezēšanu – 33,
ārstu ētiku – 6,
invalīdu tiesībām – 18,
ģimenes ārstu darbu – 31,
informācijas sniegšanu par pacientu tiesībām – 71,
dažādiem jautājumiem – 313.
