Bauskā, Dārza ielā 22, pie pirmās mājas auga lapegle – vesela un stipra.
Bauskā, Dārza ielā 22, pie pirmās mājas auga lapegle – vesela un stipra. Pirms pāris nedēļām to nozāģēja. Kāpēc? Nama iedzīvotāji pirms kāda laika rakstīja Bauskas Domei vēstuli ar lūgumu nozāģēt turpat blakus augošo vītolu, kurš vējainā laikā met zarus un sit pa logiem. Vai zāģētāji nav kļūdījušies?
– Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis teic, ka minētie koki aug uz daudzdzīvokļu mājām piekrītošās zemes (kopīpašuma domājamās daļas) un lemšana, kuru koku zāģēt, kuru ne, ir pašu dzīvokļu īpašnieku ziņā. Te pašvaldība neiejaucas, uzsver izpilddirektors. SIA “Bauskas namsaimnieks” speciāliste Lilita Stepanoviča paskaidroja, ka par lapegles nozāģēšanu izlēmuši paši mājas iedzīvotāji. Nolemts nozāģēt arī vītolu, taču tas neesot uz Dārza ielas 22/1 zemes.
Bauskas pilsētas Dome prasa, lai privātmāju īpašnieki sakoptu pilsētas īpašumā esošos trotuārus. Nosakot šādas prasības, tiek ignorēta Satversme. Pie savas mājas esmu spiesta tīrīt pilsētas trotuāru, bet kaimiņiene pāri ielai to nedara, jo viņas pusē trotuāra nemaz nav. Uzskatu, ka šajā gadījumā tiek pārkāpts Satversmes 91. pants, jo es tieku diskriminēta attiecībā pret kaimiņiem, tādējādi netiek nodrošināta līdzvērtība likuma priekšā. Piespiedu darbs šādā veidā mūsu valstī ir aizliegts. Kā Dome to varētu paskaidrot?
– Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis uzsver, ka ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas regulē šos jautājumus. Noteikumi nav orientēti uz vienu konkrētu īpašnieku vai īpašnieku grupu, tāpēc nav iemesla runāt par kāda konkrēta cilvēka diskriminēšanu. Katrs īpašums ir citādāks gan pēc novietojuma, gan pēc kaimiņu esamības vai neesamības. Arī infrastruktūras objekti (tostarp ielas, trotuārs, autobusu pieturas, zaļā zona u. tml.) ir izvietoti dažādi. Bieži vien tas ir izveidojies vēsturiski, attīstoties pilsētai. Situācija var arī ar laiku mainīties. Tie ir objektīvi faktori, kas īpašniekiem ir jārespektē. Bieži vien tie tiešām apgrūtina vienu vai vairākus īpašniekus, skaidro izpilddirektors.
Vai Bauskā nevarētu ierīkot pastaigu laukumu suņiem? Mājdzīvnieku saimnieki maksā Domei nodokli. Kur paliek šī naudiņa? Nav mums pilsētā ne pastaigu, ne apmācību laukuma. Situācija arī, kad pat pašas amatpersonas izved savu četrkājaino draugu nokārtoties pilsētas bērnu rotaļlaukumu smilšu čupās, ir absolūti nenormāla.
– Pašvaldības izpilddirektors skaidro, ka pilsētā ir maz tādu brīvu vietu, kas atrastos tuvu suņu īpašnieku dzīvesvietai. Izpilddirektors pieļauj, ka varētu ierīkot šādu laukumu kaut kur ārpus pilsētas, bet viņš arī apšauba, vai tur būtu daudz apmeklētāju. Savukārt par iekasēto nodevu naudu, pirmkārt, pilsēta algo (apmaksājot SIA “Vides serviss” darbiniekus) sētniekus, kuri gādā par tīrību visās sabiedrībai brīvi pieejamās vietās, kur uzturas arī suņi. Otrkārt, pašvaldībai ir līgums ar veterināro dienestu par ievainoto, slimo un sabraukto dzīvnieku savākšanu, to atbilstīgu likvidēšanu, kas ietver arī notikuma vietas dezinfekciju, kā arī trakumsērgas pārbaudi. Šis pakalpojums gadā pašvaldības budžetam izmaksā gandrīz 2000 latu, kas ir krietni vairāk, nekā tiek iekasēts no suņu īpašniekiem (tikai 250 latu).
Savukārt par tiem suņu saimniekiem, neatkarīgi no viņu mantiskā vai amata stāvokļa, kuri “kakina” savus mīluļus bērnu rotaļu laukumos un nesavāc atkritumus, izpilddirektors izsaka tikai nožēlu un aicina par šādu faktu lieciniekus dot ziņu pilsētas kārtībniekam. Tiks sodīts, ja tiks pieķerts, sola izpilddirektors.
Kādā veidā var uzzināt savu soda punktu skaitu?
– Va/s “Ceļu satiksmes drošības direkcija” sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Kleinberga skaidro, ka to var izdarīt vairākos veidos: ierodoties personīgi kādā no CSDD nodaļām un līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu; nosūtot īsziņu ar perso nas kodu (piem., 01016011111) uz LMT numuru 29310105 vai TELE2 numuru 26000900 (maksa par īsziņu Ls 0,59 ar PVN); piezvanot pa diennakts informācijas tālruni 9004099 (maksa Ls 0,944 minūtē ar PVN); ar eparaksta palīdzību CSDD mājaslapā.
