Pašvaldību lauku attīstības speciālistu loma, iespējams, mainīsies, kad tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, taču līdz tai viņu darba lauks saglabājas un pašreizējās prognozes ir nākotnei labvēlīgas.
Pašvaldību lauku attīstības speciālistu loma, iespējams, mainīsies, kad tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, taču līdz tai viņu darba lauks saglabājas un pašreizējās prognozes ir nākotnei labvēlīgas.
Šo speciālistu pakalpojumi būs vajadzīgi, un tie tiks piedāvāti neatkarīgi no tā, kā apvienosies pagasti, precizē Bauskas lauku konsultāciju biroja (LKB) vadītāja Eleonora Maisaka. Šo faktu apstiprinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, pagājušajā nedēļā tiekoties ar visas Latvijas LKB vadītājiem. Viena piebilde gan izskanējusi. Proti, pašreizējais modelis ir tik ilgi drošs, kamēr nemainās valdība, jo tādā gadījumā pieļaujami arī citi risinājumi.
Dominē divi varianti
“Bauskas Dzīve”, tiekoties ar lauku ļaudīm, ir uzklausījusi dažādas atziņas. Piemēram: “Mums jau Ludmila piezvana un atgādina, kad jāapmeklē mācības.” Šajā gadījumā ir runa par Rundāles pagasta speciālisti L. Knoku. “Aiga palīdz sagatavot pieteikumus platību maksājumu saņemšanai.” Tāds secinājums uzklausīts Stelpes pagastā par A. Saldābolu. “Mums reti kad notiek informatīvas sanāksmes,” teikuši vecsaulieši.
Bauskas LKB ilggadējā vadītāja E. Maisaka, raksturojot mūsu lauku attīstības speciālistu darba stilu, atzīst, ka ir izteikti divi varianti. Pirmie paši meklē un atrod ceļu pie pagasta iedzīvotājiem. Dāviņu pagastā Zelma Majore pat neizmanto transportu ar četriem riteņiem, viņa pie savējiem nokļūst ar velosipēdu. Protams, tas nav tipiski, kur nu vēl šajā gadsimtā. Taču otras grupas rīcība ir pasīvāka, un tā arī tiek motivēta – lai mani sameklē, ja kādam vajag. Tas vairāk attiecas uz gados jaunajiem šī darba veicējiem.
Pārbaudījums ar priekšdarbiem
Bauskas LKB lauku attīstības speciāliste Raimonda Ribikauska uzsver, ka ir iedibināta laba tradīcija – noteikt gada labāko speciālistu. Pērn tā bija ceraukstiete Daila Kronberga, gadu iepriekš – mežotniece Anita Vismane. Vērtēšanā ievēro demokrātisku principu – kolēģu balsojums arī izšķir, kurš iegūst labākā titulu un piemiņas velti.
Gaidāmā sertifikācija mūspuses speciālistiem būs pārbaudījums, kuram priekšdarbi jau veikti. Tie gan nav tik strikti, kā tas paredzēts sertifikācijas nolikumā, ko apstiprinājusi Zemkopības ministrija. Šim dokumentam vēl vajadzīgs Latvijas Pašvaldību savienības akcepts, lai process varētu sākties. Paredzams, tas būs šī gada beigās vai nākamā pirmajos mēnešos.
Būs tehniskais nodrošinājums
Eleonora Maisaka saskaņā ar SIA “Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centrs” līgumu Zemgales un citos reģionos vada motivācijas programmas nodarbības. Viņa teic, ka, strādājot grupās ar citu rajonu pašvaldību lauku attīstības speciālistiem, iespējams salīdzināt viņu zināšanas un prasmes ar mūspusē novēroto. Baušķeniekiem esot plašāks un izvērstāks skatījums par lauku attīstības tendencēm un vietējo resursu izmantošanu. E. Maisaka pieļauj, ka biroja darbinieku prasīgums devis rezultātu.
Pavisam drīz mūsu rajonā visiem speciālistiem būs nodrošināts portatīvais dators un printeris. LKB slēgs līgumus ar lauku attīstības speciālistiem par šī aprīkojuma izmantošanu. Tiks nodrošināts arī internets, un tādējādi būs iespējama operatīvāka informācijas aprite, uzsver R. Ribikauska.
Zināšanu un pieredzes pilnveidi veicina speciālistu ikmēneša sanāksmes, kā arī tradicionālie gadskārtējie izbraukumi. Pagājušajā nedēļā baušķenieki apmeklēja Limbažu rajonu. Svitenes pagasta lauku attīstības speciālists Jānis Liepa sacīja, ka izbraukums bijis interesants. Vienlaikus ar gūto informāciju viņam raisījušās pārdomas par datu bāzi, kādu izveidojusi Limbažu novada speciāliste. Tā esot laba un pārņemama prakse, taču – vai katrs zemnieks gribēs atklāt savas kredītsaistības? Varbūt šāda informācija tomēr nav publiskojama.
***
Viedokļi
Kā vērtējat lauku attīstības speciālista darbu savā pagastā?
– Zemnieku saimniecība “Tāri” Vecsaules pagastā: “Grūti spriest. Neesmu viņu meklējis un neesmu manījis. Deviņdesmito gadu sākumā šāda speciālista darbs bija jūtamāks, un tas ir vajadzīgs.”
– Piemājas saimniecība “Alenderkrogs” Bārbeles pagastā: “Informācijas ir par maz, lai aktivizētu lauku saimniekus. Vairāk jaunumu un skaidrojumu var uzzināt avīzēs, nevis pagastā.”
– Lielsaimnieks no Īslīces pagasta: “Manuprāt, lauku konsultāciju sistēma nav pietiekami līdzsvarota valstī kopumā, ārpusē ir palikušas spēcīgās saimniecības. Sistēmu galvenokārt izmanto mazie un vidējie saimnieki.
