Veicot Kalna un citu tai piegulošu ielu rekonstrukciju pagājušā gada vasarā, rakšanas darbos tika bojāts Bauskas vecpilsētas kultūrslānis.
Veicot Kalna un citu tai piegulošu ielu rekonstrukciju pagājušā gada vasarā, rakšanas darbos tika bojāts Bauskas vecpilsētas kultūrslānis. Tā kā netika veikti arheoloģiskie izrakumi (tikai arheoloģiskā uzraudzība), daudzas pagātnes liecības par mūsu pilsētas pirmsākumiem ir zudušas. Apsekojot pilsētas ielās izraktās tranšejas, varēja spriest par kultūrslāņa biezumu un tā veidošanās apstākļiem. Tranšeju profilu (sānu malu) rakstisko fiksāciju un nivelēšanas darbus veica arheologs Jānis Grūbe. Viņš arī sagatavoja «Pārskatu par arheoloģiskās uzraudzības darbiem Bauskas vecpilsētā 2001. gadā».
Noskaidrots, ka pirms pilsētas izveidošanās sākotnējais virsmas līmenis Kalna ielas trasē bijis ar paaugstinājumu Rīgas ielas krustojumā, bet virzienā uz Kalēju ielu vērojams pakāpenisks pazeminājums. Tika arī konstatēts sākotnējais no neliela izmēra dolomīta akmeņiem veidotais Rātslaukuma klājums, kā arī divas laukakmeņu bruģa kārtas Kalna ielā. Rakšanas darbu laikā varēja redzēt, ka līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem Kalna iela bijusi divreiz šaurāka. Tranšejās atklājās kādreizējās apbūves paliekas, kas nopostītas Otrā pasaules kara laikā un ielas paplašināšanas darbos. Kā bīstama pēdējā kara liecība tika atrasta pustonnīga padomju aviobumba. Rakumu profilos iegūtās senlietas liecināja par kādreizējo pilsētnieku nodarbošanos, sadzīvi, tikumiem un netikumiem.
Tomēr daudz vairāk senlietu tika atklāts izraktās grunts izgāztuves vietā. Diemžēl šeit atrastie priekšmeti sniedz krietni mazāk vēsturiskās informācijas, jo tie vairs nav saistāmi ne ar konkrētu atradumu vietu, ne noteiktā laika posmā veidojušos slāni. Kopumā atrasto senlietu daudzums lēšams vairākos simtos. Visvairāk ir dažādu trauku un krāšņu podiņu lausku. Šīs senlietas ar daudzveidību un krāšņumu apliecina, ka Bauskas iedzīvotāji jau no pašiem pilsētas pirmsākumiem ir bijuši ļoti labi materiāli nodrošināti jeb, citiem vārdiem runājot, šeit dzīvojuši arī turīgi un pat bagāti pilsētnieki. Izvērtējot krāšņu podiņus, var saskatīt dažādu periodu darinājumus, sākot jau no 16. gadsimta beigām. Daudziem pilsētā atrastiem krāšņu podiņu fragmentiem analoģiski atrasti Bauskas pilī, bet ir arī atšķirīgi eksemplāri. Interesants ir fragments ar attēlotu jātnieku un parakstu «Ninus». Tas saistāms ar manierisma periodā izplatīto četru antīko monarhu sēriju, ko datē ar 17. gadsimtu. Šajā krāsns podiņā bijis attēlots senās Asīrijas valdnieks, bet Bauskas pilī agrāk atrasti cita šīs sērijas podiņa fragmenti ar Maķedonijas Aleksandra attēlu. Samērā daudzi fragmenti attiecināmi arī uz baroka periodu.
Trauku lauskas liecina gan par vietējiem podniekiem, gan par importētiem zstrādājumiem. Protams, ka dominē vietējie māla trauki. Par importu liecina gan majolikas, gan Reinzemes akmens masas keramikas fragmenti. Gan greznas podiņu krāsnis, gan Reinzemes traukus 16. un 17. gadsimtā varēja atļauties tikai bagātākie pilsētnieki. Arī stikla logi tolaik nebija pa kabatai katram Bauskas iedzīvotājam, bet pagājušās vasaras atradumi liecina, ka šeit bijuši daudzi logi ar sīkrūšu stikliem svina rāmjos. Tā saucamo holandiešu pīpīšu fragmenti, vīna pudeļu lauskas un alus mucu krānu fragmenti liecina par tā laika pilsētnieku vājībām. Savs stāsts ir arī atrastajām monētām, būvkalumiem, jātnieka piesim, pakaviem un daudzām citām senlietām.
Ceru, ka nākotnē vecpilsētas teritorijā pirms paredzētiem zemes darbiem notiks rūpīga arheoloģiskā izpēte, kas atklās vēl daudz nezināma par mūsu pilsētas senatni.
