Raksturojiet, lūdzu, komandu, kuras sastāvā Mežotnes pašvaldībā strādājat jau otro mēnesi!
Raksturojiet, lūdzu, komandu, kuras sastāvā Mežotnes pašvaldībā strādājat jau otro mēnesi!
– No septiņiem deputātiem četri ievēlēti pirmo reizi. Pārējiem ir pieredze pašvaldību darbā. Par manu vietnieci ievēlēta Inese Dombrovska. Bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Gunvaldis Rozenbaums ar padomes rīkojumu nozīmēts par izpilddirektora vietas izpildītāju. Nākamajā sēdē jālemj par kandidāta apstiprināšanu amatā.
Izveidotas divas pastāvīgās komitejas. Pašvaldību likums paredz, ka finanšu komiteja jāvada padomes priekšsēdētājam. Par sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētāju kļuvusi Anita Vismane.
Ja nemaldos, Mežotnes pagastam nav izstrādāts stratēģiskās attīstības plāns, taču galvenajiem virzieniem vajadzētu būt skaidriem. Ko jūs uzskatāt par prioritāti?
– Nopietna, detalizēta attīstības plāna patiešām nav. Pašlaik par nākotni vispirms jādomā pašvaldību teritoriālās reformas kontekstā. Es atbalstu modeli, kas paredz Mežotnes pagasta iekļaušanu Bauskas pilsētas pašvaldības sastāvā. Tā nav utopija, bet gan reāli īstenojams variants. To esam apsprieduši ar pilsētas Domes priekšsēdētāju Āriju Gaili. Mums neradās domstarpības.
Pārmaiņas nenozīmē teritoriju mehānisku savienošanu. Runa ir par vienotas infrastruktūras radīšanu, kas iedzīvotājiem sniegtu labumu, nevis radītu liekus sarežģījumus.
Man gribētos, lai jūs pamatotu savu domu.
– Par Mežotnes pagasta attīstības koncepciju nesen notika nopietna saruna ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras amatpersonām. Aģentūra iegulda ievērojamus līdzekļus tās pārvaldījumā esošā Mežotnes pils ansambļa atjaunošanā. Mēs bijām vienisprātis, ka pagasta attīstības iespējas nevar aplūkot izolēti. Vienlaikus jāspriež arī par Bauskas pilsētas un tuvējā Rundāles pagasta nākotni. Šīs teritorijas jau drīzumā radīs darījumu cilvēku pastiprinātu interesi, jo Mežotnes pils pēc rekonstrukcijas specializēsies lietišķu konferenču un tikšanos organizēšanā. Tā būs attīstībai labvēlīga vide, un šīs iespējas jāizmanto.
Arī tūrisma veicināšanā neiztikt bez vienotas pieejas. Mūsu rajona ievērojamākie arhitektūras, mākslas un dabas objekti koncentrēti Bauskas pilsētas un divu tuvējo pašvaldību teritorijās. Ir ļoti svarīgi radīt kopēju infrastruktūru, nevis katrai pašvaldībai darboties atsevišķi, kā bijis līdz šim.
Sadarbības priekšlikumus atbalsta arī SIA «Mežotnes pils» vadība. Ar sabiedrības direktori Dzintru Līci esam risinājuši dialogus par stratēģiskās attīstības projektu un vienojušies par tuvā nākotnē veicamiem neatliekamiem darbiem. Viens no tiem – gājēju tiltiņa celtniecība pāri Lielupei. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra projektu jau pasūtījusi. Tilta celtniecību varētu sākt Mežotnes pils ansambļa rekonstrukcijas otrajā posmā.
Cik liela teritorija pagastā pieder Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai? Vai Mežotnes centra sadalīšana diviem saimniekiem nav radījusi sarežģījumus?
– Aģentūrai pieder pils ansamblis ar parku un aptuveni 50 hektāru zemes. Bijušajā muižas kalpu mājā dzīvo piecas mežotnieku ģimenes. Perspektīvā īrniekiem vajadzēs piešķirt citus dzīvokļus. Šo problēmu 11. aprīlī apspriedām ar aģentūras vadību. Konstruktīvajā sarunā vienojāmies par pagasta padomes un aģentūras kompetenci. Ģimenēm, kuras labprātīgi gribēs atstāt dzīvokļus, aģentūra izmaksās kompensāciju, bet pašvaldība sameklēs citus mājokļus pagasta centrā. Ja īrnieki paši gribēs nopirkt dzīvokļus, aģentūra segs arī šīs izmaksas.
Iedzīvotājiem nevajadzētu bažīties, jo minētie pārkārtojumi tik drīz nav gaidāmi. Paies vēl divi trīs gadi, iekams sāks rekonstruēt pils ansambļa saimniecības ēkas.
Mēs visu laiku runājam tikai par Mežotnes centru. Pievērsīsimies citu apdzīvotu vietu, piemēram, Strēlnieka iecirkņa situācijai!
– Šis jautājums man sagādā sirdssāpes. Jau zināms, ka 2001. gada 1. septembrī slēgs Mežotnes lauksaimniecības skolu – tāds ir Zemkopības ministrijas lēmums. Pirms divām nedēļām saņēmu vēstuli no ministrijas par lauksaimniecības skolas īpašumu pārņemšanu pagasta padomes pārvaldījumā.
Minēšu daudz negāciju, ko radīs mācību iestādes slēgšana. Vairāki pagasta iedzīvotāji kļūs bezdarbnieki, daudzām ģimenēm samazināsies ienākumi, jo liela daļa darbinieku strādā gan Mežotnes internātvidusskolā, gan lauksaimniecības skolā. Trīsstāvu daudzdzīvokļu ēka – internāts – paliks tukša. Es nezinu, kas gribētu to iegūt īpašumā. Pašvaldībai būs jāpārņem apdzīvotā centra komunālā saimniecība. Acīmredzot vajadzēs veidot kooperatīvu, kas nodrošinātu komunālās nozares darbību.
Mums jārēķinās ar daudziem sarežģījumiem, arī ar nelabvēlīgiem psiholoģiskiem faktoriem, ko izraisīs apdzīvotā centra nozīmes samazināšanās.
JĀNIS RĀZNA
Dzimis 1947. gadā Jēkabpils rajona Rubenes pagastā.
Beidzis Bebrenes veterināro tehnikumu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti (1979. g.). Specialitāte – veterinārārsts.
1972. gadā sācis strādāt Bauskas rajona kolhozā «Code» par veterinārārstu. No 1980. līdz 1986. gadam bijis sovhoza «Vecumnieki» direktors.
1986. gadā ievēlēts par Bauskas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā strādājis līdz 1991. gadam.
No 1991. līdz 1995. gadam bijis Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktors.
No 1995. līdz 1998. gadam – Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts. Bijis Centrālās Zemes komisijas priekšsēdētājs.
No 1999. gada ieņēmis SIA «Lielmežotne» direktora amatu.
2001. gada 11. martā ievēlēts par Mežotnes pagasta padomes deputātu. No 16. marta – Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētājs.
Precējies. Sieva Līvija ir veterinārfeldšere. Dēls Edijs strādā Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijā, dēls Agris – zemnieku saimniecībā.
Jāņa Rāznas īpašumā ir 100 ha zemes Mežotnes pagastā, 170 ha zemes Aknīstes pagastā, dzīvoklis Bauskā, automašīnas «Ford Mawerik» un «Subaru», 23 akcijas SIA «Lielmežotne».
