Rundāles pagasta centrā par vienu no problēmām šovasar kļuvuši klaiņojoši suņi.
Rundāles pagasta centrā par vienu no problēmām šovasar kļuvuši klaiņojoši suņi. Lielāki un mazāki jaukteņi augu dienu skraida pa pagalmiem, baida bērnus, uzglūn iedzīvotājiem. Gandrīz katram dzīvniekam ir saimnieks, taču vieglāk ir rītos atvērt durvis un palaist, lai barību meklē pats. Suņi rakņājas pa atkritumu tvertnēm, tup pie veikala. Par to viņnedēļ iznāca runāties ar Intu Klīvi, Rundāles pagasta padomes izpilddirektori.
«Laikam nāksies piemērot kādu sodu tiem, kuri suņus pietur, jo ilgi tā turpināties nevar. Kad klaiņotāji kādu sakodīs vai pamatīgi pārbiedēs, tad gan visi prasīs, kāpēc pagasta padome neko nav darījusi, lai dzīvniekus izķertu. Ja brīdinājumi nelīdzēs, nāksies suņus notvert un vest pie veterinārārsta, lai «nopotē»,» viņa sacīja.
Suns var būt gan cilvēka draugs, gan mājas sargs. Taču katrai no šīm funkcijām ir savi pienākumi. Draugi par draugiem gādā, izturas sirsnīgi un nepamet. Savukārt sargam ir sava vieta lauku sētā pie ķēdes.
Latvijā šogad ir notikuši vairāki smagi nelaimes gadījumi, kad suns uzbrucis bērniem, sakožot tā, ka vajadzīga ilgstoša ārstēšana. Tāpēc valdība veica grozījumus suņu un kaķu turēšanas noteikumos, nosakot, ka bīstamo šķirņu suņi tiks pakļauti kastrācijai vai sterilizācijai. Bīstamo suņu šķirņu turēšana Latvijā tiks ierobežota. Aizliegts turēt, vairot un ievest valstī pitbulterjera, Argentīnas doga, Brazīlijas fila, tosa un Amerikas Stafordšīras terjera šķirņu suņus, kā arī to jaukteņus.
Līdzšinējā likumdošana jau bija liegusi suņu un kaķu īpašniekiem turēt dzīvniekus, kuri nav reģistrēti un vakcinēti pret trakumsērgu, cietsirdīgi izturēties pret tiem, atstāt bez aprūpes vai pamest. Noteikumi uzdod īpašniekiem, kuri vairs nevēlas turēt minētos dzīvniekus, tos nogādāt iemidzināšanai.
Suņu un kaķu īpašniekiem aizliegts vest pastaigā šos dzīvniekus apstādījumos, pieļaut, ka tie piemēslo, bojā apkārtējo vidi, ierasties ar dzīvniekiem veikalos, skolās, stadionos, pludmalēs, bērnu spēļu laukumos, kā arī citās masu pulcēšanās vietās un pasākumos, peldināt suņus un kaķus cilvēku atpūtas vietās un peldvietās u. tml.
Taču reāli viss ir gluži citādi. Vajadzētu atcerēties, ka likumi un noteikumi attiecas nevis uz dzīvniekiem, bet gan uz cilvēkiem.
Cik ir to daudzdzīvokļu māju, kuru pagrabos nedzīvo bez skaita kaķu, kaķeņu, kaķēnu, suņu, kucēnu? Nereti iedzīvotāji tos pietur un baro, un dzīvnieki pie tā pierod. Nāktos mācīties būt atbildīgiem par tiem, ko esam pieradinājuši pie savām rūpēm, padomāt par to, kas notiks, kad mums apniks par viņiem gādāt. Diemžēl dabas pamatlikumi ir nežēlīgi, ļaujot izdzīvot tikai stiprākajam. Turklāt, sastopoties aci pret aci un zobs pret zobu ar prāva auguma suni, cilvēks var izrādīties vājāks un šāda sastapšanās var būt ļoti nepatīkama. Nevar prasīt, lai dzīvnieks par to domātu, bet cilvēkam gan tas būtu jādara.
