Gailīšu pagastā 20. novembrī notika Zemgales attīstības aģentūras kuratoru darba grupas sanāksme.
Gailīšu pagastā 20. novembrī notika Zemgales attīstības aģentūras kuratoru darba grupas sanāksme. Tajā piedalījās pa vienam pārstāvim no Zemgales pieciem rajoniem un pilsētām.
Reģionālās attīstības aģentūras darba grupās un nozaru apakšgrupās pavisam darbojas 180 speciālistu, informēja aģentūras direktors Raitis Vītoliņš. Sanāksmes dalībniekus viņš iepazīstināja ar valsts investīciju programmu «Bibliotēku vienotā informācijas tīkla izveide», PHARE atbalstīto projektu «Zemgales informācijas tīklu izveide» un citiem projektiem, rosinot Zemgales reģiona pagastu bibliotēkās dibināt informācijas centrus. Tie nepieciešami uzņēmējdarbības, lauku tūrisma veicināšanai un pagastu iedzīvotāju tālmācībai. Ir veiktas vairākas aptaujas un secināts, ka informācijas trūkums laukos ir ļoti aktuāla problēma. Raitis Vītoliņš raksturo situāciju: «Zemniekiem un uzņēmējiem ir ļoti ierobežotas iespējas sistemātiski saņemt operatīvu un precīzu informāciju par investīciju programmām, kredītu piedāvājumiem, grozījumiem likumos. Laukos trūkst naudas, lai varētu izveidot informācijas un mācību centrus. Arī uzņēmumu pagastos ir maz, toties gandrīz katrā apdzīvotā vietā darbojas pašvaldības iestādes – bibliotēkas. Būtu nepieciešams rosināt pagastu padomes nākamā gada budžetā paredzēt noteiktu summu līdzfinansējumam, lai bibliotēkas līdz 2001. gada 10. decembrim izstrādātu un iesniegtu Kultūras ministrijā projektus valsts investīciju programmai par bibliotēku vienota informācijas tīkla izveidi.
Četru gadu laikā, kā paredzēts programmā, bibliotēkas varētu nodrošināt ar jaunāko tehnoloģiju un iekārtot mācību klases. Katra Zemgales rajona pagastos būtu iespējams izveidot apmēram desmit informācijas centru.»
Zemgales attīstības aģentūras direktors aicināja rajonu pārstāvjus noskaidrot, kuru pagastu bibliotēkās jau ir nepieciešamie priekšnoteikumi informācijas centru izveidei. Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Viesturs Krievāns bija noskaņots visai skeptiski: «To nebūs viegli izdarīt. Informācijas centru darbība pašvaldībām asociēsies ar jauniem izdevumiem. Kas pēc četriem gadiem maksās par tehnoloģiju un telpu uzturēšanu, kas algos lektorus? Pagaidām es neredzu iespēju mūsu rajona lauku bibliotēkās atvērt desmit informācijas centru. Labākajā gadījumā varētu nosaukt trīs četras vietas.»
Arī Raitis Vītoliņš atzina, ka bibliotēku telpas daudzviet nav piemērotas papildfunkciju veikšanai, tādēļ jāmeklējot citas iespējas. Mācību klases varētu darboties pašvaldību ēkās. Viņš minēja dažus piemērus. Informācijas centra veidošana sākta Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā. Iestāde atradīsies pašvaldības namā. Arī Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā jaunā iniciatīva guvusi nopietnu atbalstu.
Viesturs Krievāns secināja, ka informācijas centru veidošana Bauskas rajona bibliotēkās jau sākta pirms vairākiem gadiem. Rajona Centrālā bibliotēka iesaistījusies dažos projektos, saņemot finansējumu jaunu informācijas tehnoloģiju iegādei un galvenās bibliotēkas lietotāju datorapmācībai. Arī Īslīces pagasta centra bibliotēkā iedzīvotājiem pieejami jauni informatīvi pakalpojumi. Rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs nešaubās par pagastu bibliotēku vadītāju kompetenci, taču informācijas centru veidošana būs atkarīga no pašvaldību ieinteresētības un atbalsta.
