Pirms Lieldienām, 28. martā, Codes pagasta padomes deputāti sēdē piekrituši, ka pašvaldība atpērk no SIA «KSS» privatizēto un SIA «Avesta» izīrēto ūdenstorni.
Pirms Lieldienām, 28. martā, Codes pagasta padomes deputāti sēdē piekrituši, ka pašvaldība atpērk no SIA «KSS» privatizēto un SIA «Avesta» izīrēto ūdenstorni.
Tas atrodas pagasta teritorijā, pēc sēdes stāstīja deputāte Baiba Marčenkova. Darījuma vērtība ir simboliska, jo tiek atrēķināta uzņēmuma nekustamā īpašuma parāda summa un pašvaldības ieguldītie līdzekļi, iegādājoties un uzstādot jaunu sūkni, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ūdenspiegādi.
Dibina jaunu SIA
«Bauskas Dzīve» jau rakstījusi, ka SIA «Avesta» apsaimniekoto katlumāju un ūdenstorni 2001. gada aprīlī privatizēja SIA «KSS», ko izveidojuši J. Kļaviņš, A. Sēja, I. Spruntulis. Codes pagasta padomē ir tikai nomaksas pirkuma līguma kopija, atzina pašvaldības vadītājs A. Āboliņš. Iepriekš par pagasta infrastruktūras objekta privatizāciju pašvaldība nav bijusi informēta, atceras B. Marčenkova.
Satraukumu tas radīja 7. martā, kad parādu dēļ tika atslēgta elektroenerģija ūdenstornim un gāze katlumājai, kas apsildīja vairākus daudzdzīvokļu namus. Ieradies redakcijā, J. Kļaviņš, SIA «KSS» un SIA «Avesta» direktors, skaidroja, ka, likvidējot kādreizējo valsts uzņēmumu «Bauskas ceļi», ūdenstornis un katlumāja nav tikuši privatizēti. Privatizācijas aģentūra 2001. gadā aicinājusi pieteikties pretendentus, bet SIA «Avesta» tobrīd jau bijuši nodokļu parādi, tāpēc tā nav varējusi šo izdevību izmantot. Nācies dibināt jaunu SIA, lai abi apkaimes iedzīvotājiem vajadzīgie objekti nepaliktu bez saimnieka.
Code katlumāju nepārņems
Īpašu kāri pēc izdevīguma un peļņas te velti meklēt, sacīja J. Kļaviņš. Katlumāja uzcelta 1970. gadā, ūdenstornis – 1972. gadā.
«Nevienam nerūp, ka mēs salstam. Mēmeles un Draudzības ielā dzīvo gan ģimenes ar maziem bērniem, gan veci cilvēki. Kāpēc mūs moka?» «Neviens nesaka, kā būs turpmāk. Vai vajadzēs mūrēt krāsni un sist sienā caurumu skurstenim? Vai to katrs spēj izdarīt un samaksāt? Varbūt vismaz rudenī «Avestas» katlumāja atsāks darbu? Kurš beidzot kaut ko izskaidros iedzīvotājiem?»
Šādas un līdzīgas rūgtas pārdomas un vaicājumi sasnieguši «Bauskas Dzīvi». Codes pagasta padome katlumāju negrasās pārņemt savā ziņā. Ēka atrodas nevis Codes pagasta, bet jau Bauskas teritorijā – tas ir viens no iemesliem. Otrs – februārī iedzīvotāju parāds par apkuri, auksto un silto ūdeni bija jau Ls 2131. Daudzi rudenī mēdzot samaksāt par pirmo mēnesi, lai apkure tiktu pieslēgta, bet pēc tam krāj parādu, novērojis J. Kļaviņš. Taču par gāzi un elektrību jānorēķinās, citādi tā tiek atslēgta. Tā notika arī marta sākumā.
Katrā dzīvoklī savu apkuri?
9. aprīļa vakarā notika iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš un Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis. Tika spriests tieši par katlumājas turpmāko apsaimniekošanu. Marta sākumā sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Jānis Mičulis neko iedzīvotājiem nesolīja. Viņš sprieda, ka, iespējams, nāksies atļaut cilvēkiem, kuri to vēlēsies, dzīvokļos ierīkot individuālas apkures sistēmas, turpmāk vairs nenodrošinot siltumu centralizēti.
Taču tas liek atgādināt gadījumu Gailīšu pagasta «Viršos», kur martā nodega daudzdzīvokļu māja. Pirmoreiz «Virši» dega pirms gada, kad uguni izdevās nodzēst. Šogad dega un nodega. Arī tur katrs mitekļa īpašnieks par siltumu gādāja, kā nu pats spēja. Apzināta kļūme vai nejaušība bez pajumtes un iedzīves atstāja 36 cilvēkus. Ēkas Draudzības un Mēmeles ielā nav celtas tā, lai tajās iemūrētu krāsnis. Turklāt tas prasa prāvu naudu. Jāšaubās, vai tādi ietaupījumi ir visiem šajās mājās dzīvojošajiem. Pagaidām neviens skaidri nespēj pateikt, kā viņiem sildīties nākamajā ziemā. Bet vasaras Latvijā, kā zināms, nav pārāk garas.
