Situācija Latvijas ģimenēs. Kā un kad tām palīdzēt? Kādu bērnu aprūpes formu izvēlēties? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēģināja rast īpašā seminārā SOS-Kinderdorf Īslīces bērnu ciematā.
Situācija Latvijas ģimenēs. Kā un kad tām palīdzēt? Kādu bērnu aprūpes formu izvēlēties?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēģināja rast īpašā seminārā SOS-Kinderdorf Īslīces bērnu ciematā ceturtdien, 13. aprīlī.
Tikās to pagasttiesu un bāriņtiesu vadītāji, no kuru pagastiem vai pilsētām bērni atvesti dzīvot Īslīces SOS ciematā. Dialogs risinājās ar šajā netradicionālajā bērnu aprūpes iestādē strādājošajiem, kā arī ar Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta nodaļas vadītāju Lailu Riekstu-Riekstiņu.
Shēmā bērnunams ir pēdējā vietā
Ģimenēs krīzi var veicināt un radīt dažādi cēloņi, arī pārgurums. Māmiņa visu laiku spiesta pavadīt, neizejot no mājas, jo aprūpējams un ik mirkli pieskatāms bērns invalīds. Arī šāds var būt iemesls. Tāpēc Latvijā sāk veidoties tā sauktās atbalsta ģimenes, kuras uz laiku pieskata bērnus šādās situācijās un dod iespēju mātei iziet, kaut lai apmeklētu iestādes. Šādas atbalsta ģimenes darbojas, piemēram, Līvānos (Preiļu rajons). Tā informē Labklājības ministrijas darbiniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Krīzes situācijās, kad bērns ir jāizolē no viņa ģimenes, jo dažādu iemeslu dēļ māte vai tēvs var apdraudēt mazuļa veselību un pat dzīvību, var palīdzēt audžuģimenes.
Stabila un droša dzīvesvieta varētu būt pie aizbildņiem. «Manā shēmā bāriņbērnam vai mazajam, kuru nākas šķirt no nelabvēlīgiem vecākiem, bērnunams ir pēdējā vietā. Daudzus trūkumus un aprūpes nepilnības mūsu tradicionālajos bērnunamos varam samazināt līdz minimumam.
Tomēr bērnunamos nevaram likvidēt vienu mīnusu – to, ka bērns neredz un neizjūt ģimeniskas attiecības,» tāds viedoklis L. Riekstai-Riekstiņai.
Var, protams, minēt faktus par aizbildņiem un audžuģimenēm, kurām šķiet patīkami saņemt naudu, ko tām maksā valsts, bet bērns tiek uzskatīts par nepatīkamu piedevu pie naudas… Un ir, piemēram, SOS-Kinderdorf sistēmas bērnunami, kuru filosofijas pamatā ir tieši ģimenisku attiecību veidošana, bērnu audzināšana ģimenes modelim ļoti pietuvinātā vidē. «Situācijas dažādas. Izlemjot, kur bērnam dzīvot, pagasttiesām vai bāriņtiesām jāievēro tikai viens – mazā cilvēciņa intereses, kur tieši viņam būtu labāk,» uzskata Labklājības ministrijas darbiniece.
No 24 pašvaldībām
Īslīces SOS bērnu ciematā iemītnieki atbraukuši dzīvot no visiem Latvijas novadiem, kopumā no 24 pašvaldībām. Visvairāk bērnu te ir no Jelgavas – desmit. Uz semināru 13. aprīlī gan neviens no šīs pašvaldības nebija ieradies. Bet daudzus citus «Bauskas Dzīvei» izdevās sastapt.
Pagājušajā vasarā mazo īslīciešu pulkam pievienojās meitene no Jēkabpils rajona Zasas. «Māru Antoneviču šurp atvedām jūlijā, tad te arī iepazināmies ar SOS-Kinderdorf bērnunamu dzīvi, filosofiju. Mums šķita, ka meitenītei te klāsies labi, jo mājās bija grūti un visādi… ziniet, alkohols un citas «rūpes»… Rajonā, Ābeļos, atrodas arī savs bērnunams. Bet kāpēc neizvēlēties ko labāku, ja tā iespēja Latvijā ir?» jautājoši sarunu beidz Zasas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Krūmiņš.
Zasiete, tagad īslīciete Māra, ciematiņā ģimenes mājā dzīvo kopā ar jauno SOS mammu Ilzi Pērkoni, ar māsiņu Agnesi Pavārdi (no Aizkraukles rajona Kokneses) un četriem brāļiem no Limbažu rajona Alojas – Juri, Edgaru, Aigaru un Jāni Siltumiem. Bērni mācās Īslīces vidusskolā. Pašvaldību darbinieki apmeklēja viņus SOS mājā, ciemiņi no Zasas un arī no Kokneses bija pārliecināti, ka mazie te jūtas brīnišķīgi.
Fakti
SOS-Kinderdorf Īslīces bērnu ciematā dzīvo 60 bērnu no Latvijas 24 pašvaldībām.
Bērni mīt desmit ģimeņu mājās un par viņiem rūpējas 10 tā saukto SOS māmiņu un tantes (palīdz māmiņām un aizstāj viņas atvaļinājuma, brīvdienu laikā). Mammas kopā ar bērniem veido SOS ģimeni.
SOS ciematiņa bērnudārzu apmeklē 76 bērni, 32 ir no ciematiņa, bet 44 – no tuvējās apkārtnes un Bauskas ģimenēm.
