Iecavnieks Jānis Burcevs kopā ar diviem domubiedriem – Andri Viļumu un Mārci Lauzēju – izveidojis svaru zāli.
Iecavnieks Jānis Burcevs kopā ar diviem domubiedriem – Andri Viļumu un Mārci Lauzēju – izveidojis svaru zāli.
Tā atrodas vienā no deviņstāvu māju pagrabiem. Jaunieši telpu sakārtojuši un izkrāsojuši. Pirms tam pagrabus nevarēja izmantot, jo tie nemitīgi pārplūduši.
«Zāli sākām veidot šī gada martā, liku lietā pieredzi. Pats trenējos jau ilgāku laiku. Galvenais, kāpēc ierīkoju zāli, gribēju, lai tā nebūtu tālu no mājām, lai sev izdevīgā laikā varētu to netraucēti apmeklēt un trenēties. Šeit nodarboties nāk arī citi, aptuveni desmit jauniešu. To laiku viņi pavada lietderīgi. Nākušas arī sievietes,» stāsta Jānis.
Viņš piebilda, ka telpas tiek īrētas no pašvaldības uzņēmuma «Dzīvokļu un komunālās saimniecības pārvalde». Tās darbinieki sakārtoja caurules un iztīrīja pagrabu. Jānis atzīst, ka pateicība par iespēju īstenot ideju pienākas arī šīs iestādes pārstāvjiem. Līdz šim telpā atradusies vieta, kuru dēvē par «pritonu».
Naudu par zāles īri galvenokārt maksā viņš pats no saviem līdzekļiem. Apmeklētāji «piemet» īres maksai, trenažieru uzlabošanai.
Trenēt var dažādas muskuļu grupas
Zāle ir aptuveni 40 kvadrātmetru liela. Pagrabā ir gan ventilators, gan mūzikas aparatūra. Pie sienām izlikti drošības tehnikas un kārtības noteikumi, pamācības, kā labāk iesildīties, trenēties. Ir bildes ar trenažieru paraugiem un muskuļotiem populāriem vīriešiem labākajos veidolos. Viņš pats arī pilda padomdevēja funkcijas. «Pirmās divas nedēļas sekoju līdzi jaunatnācēju trenēšanās procesam, parādu, apmācu. Tad viņus lieku mierā. Pēc aptuveni mēneša, pusotra atkal parādu jaunus vingrinājumus,» stāsta Jānis.
Zālē atrodas vairāki trenažieri, hanteles, pievilkšanās stienis, tātad var attīstīt dažādas muskuļu grupas. Vienīgi kāju trenēšanas ierīces nav pilnībā nokomplektētas, taču arī tās tiks sakārtotas. Ja kādam ir veci, nevajadzīgi trenažieri vai matrači brīvajai cīņai, Jānis ir ar mieru tos nopirkt un sakārtot. Ja kādam ir vēlme trenēties, visi ir laipni aicināti.
Ekipējums ir vākts kopā pa daļām, pašu meklēts, virpots, skrūvēts un metināts. Zālē pieejamas arī jostas, lai nesastieptu muguru un lai varētu veikt plašāku vingrinājumu klāstu. Piemēram, apliekot jostu un pie tās piekarinot atsvaru, var palielināt ķermeņa svaru un tad pievilkties. Tā veidojas lielāka slodze, un rezultāts ir labāks.
«Ja cilvēks nav pārgalvīgs, ievēro sacīto un noteikumus, viņa drošībai nekas nekaitē. Vienā reizē te var trenēties trīs četri cilvēki. Bet zāle ir veidota tā, lai vienlaikus tajā sportotu divi,» teic Jānis.
Kādreiz varētu piedalīties sacensībās
«Pats trenējos ne vairāk kā piecas reizes nedēļā. Tā man ir sirdslieta. Par piedalīšanos sacensībās neesmu domājis, bet kādreiz varētu. Tam nepieciešams laiks un pacietība,» stāsta Jānis. Arī Jāņa dēls divgadīgais Jānītis labprāt nāk uz šo zāli. Viņš iemanījies cilāt kilogramu smagas hanteles un pievilkties pie stieņa. Taču, kā atzīst lielais Jānis, mazajam nopietni trenēties vēl ir par agru.
Pagrabā ir brīvas vairākas telpas. Vienā Jānis kopā ar draugu iecerējuši izveidot brīvās cīņas zāli.
