Divdesmit septiņus gadus vecā iecavniece Sintija Zeltiņa strādā «DB Schenker» par loģistikas speciālisti. Darbdienu rīti sākas vienādi, pabrokastojot un aizvedot sešgadīgo meitu Sofiju uz bērnudārzu. Pārējais laiks tiek aizvadīts darbā. Viņas pienākumos ietilpst klientu pasūtījumu pieņemšana un komplektācija uz ārvalstīm – Lietuvu un Igauniju, kā arī dažādu aktuālu jautājumu risināšana, piemēram, noskaidrot, kāda ir summa, ar ko var rēķināties, pasūtot preci, izlabot nepareizi noformētos rēķinus, meklēt iemeslu, kādēļ krava nav piegādāta laikā u. tml.
Šad tad, ja atliek laiks, Sintija gūst papildu ienākumus, auklējot bērnus «Dinamo» bērnu istabā «Pasaku nams» «Arēnā Rīga». Kamēr vecāki skatās hokeja spēli, tikmēr auklīšu vadībā mazie var gan radoši darboties, gan rotaļāties. Vienlaikus Sintija paspēj izstrādāt doktorantūras darbu. Kā viņa to visu pagūst? Laikus plānojot un lielākoties skolas lietām veltot vairākas nedēļas nogales. Bet arī tajās sanāk atpūsties, piemēram, aizbraucot ciemos pie draudzenes uz Latgali, pastaigājot pa vecpilsētu un izbaudot sniegto dienu iespējas.
Ziemas laikā vislielākās aktivitātes saistītas ar Baldones novada Riekstukalna apmeklēšanu, kur var slēpot, vai došanos uz Divkalniņu turpat Iecavas ciemā, lai kopā ar meitu pabraukātos. Neesot tādu brīvdienu, kas netiek lietderīgi izmantotas, jo līdzās darbiem pāris reižu nedēļā sanāk arī aiziet pavingrot uz sporta zāli un paskriet ārā svaigā gaisā.
Par nākotnes plāniem Sintija nevēlas īpaši spriest, bet atklāj, ka ar lielāko prieku paceļotu uz citām valstīm – tur, kur siltāk. Vilinoša šķietot Austrālija. Strādājot iepriekšējā darbavietā – aviokompānijā «Primera Air» –, devusies komandējumā uz Dāniju, kur baudījusi dažādus, visnotaļ interesantus dabasskatus, lai gan laiks bijis drūms un lietains.
