Pēc jauno valstu iestāšanās ES ilgākā laika periodā ir gaidāma cenu pielīdzināšanās veco dalībvalstu līmenim, tā konstatēts Eiropas Komisijas kārtējā ziņojumā par iekšējo tirgu.
Pēc jauno valstu iestāšanās ES ilgākā laika periodā ir gaidāma cenu pielīdzināšanās veco dalībvalstu līmenim, tā konstatēts Eiropas Komisijas kārtējā ziņojumā par iekšējo tirgu.
Lielāko cenu pieaugumu Eiropas Komisija (EK) prognozē pakalpojumu nozarē, ko veicinās algu paaugstināšanās šajā sektorā nodarbinātajiem.
ES kandidātvalstīs, tostarp Latvijā, preču un pakalpojumu cenas ir vidēji par pusi zemākas nekā ES valstīs. Kaut gan Latvija ir visnabadzīgākā no «jauniesaucamo desmitnieka», tomēr cenas nav viszemākās, kā varēja sagaidīt, bet gan pa vidam.
Kad līdz šim nabadzīgākās ES valstis Portugāle un Spānija iestājās ES (1985. gadā), to cenas bija attiecīgi 60 un 72 procenti no ES vidējām. EK prognozē, ka šī paplašināšanās neatšķirsies no iepriekšējām un cenas izlīdzināsies. Valstis, kuras kļūst par ES sastāvdaļu, cenšas noķert ES dzīves kvalitāti un parasti vispirms paaugstina algas, kam seko netirgojamo preču un pakalpojumu cenu celšanās.
Eiropas Komisija konstatē, ka pakalpojumi kandidātvalstīs ir vislētākie, turpretim maksa elektroniskām precēm ir vistuvākā ES cenām.
Produkti, kuros ieguldīts liels darba īpatsvars, piemēram, friziera pakalpojumi un maize, ir visai lēti, turpretim tādi produkti, kuri tiek importēti, jau ir ES līmenī, piemēram, atspirdzinošie dzērieni, veļas mašīnas, matu fēni. Tirgojamo preču cenas jaunajās dalībvalstīs varot pat samazināties.
EK gan norāda, ka ir pāragri nosaukt precīzus skaitļus, taču cenu atšķirības 25 valstīs no 1999. līdz 2001. gadam ir sarukušas no 27,2 līdz 25,6%, kaut arī «vecajās valstīs» cenas ir bijušas stabilas. Tas nozīmē, ka cenu starpības samazināšanās jau ir sākusies.
