Valsts SIA «Autotransporta direkcija» valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs sagatavojis atbildes uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem.Amatpersonai jautājumi nosūtīti pēc tam, kad viņš aprīļa beigās tikšanās laikā ar Nīcas pagasta iedzīvotājiem bija paudis savu redzējumu par sabiedriskā transporta attīstību novados. N. Narvaišs pārmeta baušķeniekiem viņu vēlmi uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti maršrutā Rīga–Bauska. N. Narvaiša teikto citē laikraksts «Latvijas Avīze»: «Baušķenieki, kuri sāk protestēt, ka viņiem ir slikts sabiedriskais transports, brauc uz Rīgu 30 reizes dienā. Bet mēs zinām, ka ir vietas, no kurienes ne tikai uz Rīgu, bet pat uz novada centru var nokļūt divas reizes nedēļā. Tas nav godīgi, tāpēc plānošanai vajadzētu būt vienotai visā valstī, lai šādas iespējas izlīdzinātos. Kurzemnieki ir samazinājuši savu transportu, bet Zemgalē un Vidzemē nesamazināja gandrīz neko. Tas nav godīgi pret kurzemniekiem.»Vai šis apgalvojums jāsaprot tā, ka Bauskas–Rīgas maršrutā pakalpojumu kvalitāte un reisu intensitāte ir pārāk laba?– Reisu intensitāte maršrutā Rīga–Bauska patlaban ir atbilstoša pasažieru plūsmai un iedzīvotāju vajadzībām.Vai izlīdzināšana nozīmē to, ka bijušajā Bauskas rajonā būs līdzīga situācija – transports no pagastiem uz novadu centriem kursēs dažas reizes nedēļā? – Izlīdzināšana nozīmē pieejamā valsts budžeta sabalansēšanu ar pasažieru vajadzībām. Daži plānošanas reģioni krīzes gados ieguldīja daudz darba, lai sasniegtu šo mērķi, kamēr citi turpināja pieprasīt papildu līdzekļus no valsts budžeta. Izlīdzināšana ir situācijas uzlabošana vispirms tur, kur tā ir sliktāka. Izvērtējot situāciju valstī kopumā, direkcijai ir iespēja salīdzināt, kāds sabiedriskā transporta nodrošinājums ir dažādos reģionos un kādas ir šo reģionu iedzīvotāju prasības. Jāsecina, ka ne vienmēr šie divi lielumi ir sabalansēti.Vai iedzīvotāju vēlme izmantot kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus nav atbalstāma? Vai braucējiem jāsamierinās ar sabiedrisko pasažieru pārvadājumu kvalitātes pazemināšanos un tas jāuztver kā norma?– Vēlme izmantot kvalitatīvu sabiedrisko transportu ir normāla un saprotama. Tomēr pastāv virkne objektīvu faktoru, kas negatīvi ietekmē valsts iespējas tā nodrošināšanā.Bijušajā Bauskas rajonā teju no ikviena pagasta novadu centros var nokļūt ik dienas. Vai tas nav labi? – Reisu intensitātei ir jāatbilst pasažieru plūsmai. Ja minētie vietējās nozīmes autobusi kursē, pārvadājot vien dažus pasažierus, tad valstiskā izpratnē tas nav ekonomiski pamatoti un labi.Kā šāds sabiedriskā transporta nodrošinājums sekmēs lauku attīstību?– Autotransporta direkcijas uzdevums nav lauku attīstības koncepcijas izveide un īstenošana, bet gan valsts līdzekļu pārdale sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai. Direkcijas galvenais uzdevums – sekot, lai pārvadātāji nepārtērē valsts piešķirtos līdzekļus.Vai Autotransporta direkcijas uzdevums ir sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošana vai šī pakalpojuma kvalitātes pazemināšana? – Direkcijas uzdevums ir ar valsts finansējumu organizēt un plānot starppilsētu satiksmi, veidojot pēc iespējas efektīvāku maršrutu tīklu, kurā pārvadātāji darbojas ar iespējami zemu pašizmaksu un cenšas nodrošināt pasažieru plūsmai atbilstošu satiksmi.Cik korekti ir viena reģiona iedzīvotājiem pretnostatīt citā novadā dzīvojošo situāciju, tādējādi netieši veicinot nesaskaņas?– Tā kā Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, kuru darbu sabiedriskā transporta plānošanas jomā varējām vērot un novērtēt vairākus gadus, Autotransporta direkcija spēj un ir tiesīga salīdzināt to sniegumu. Tas netiek darīts, lai radītu nesaskaņas, vēlamies uzsvērt, ka arī ierobežotā finansējuma apstākļos reģioni var strādāt, nepieprasot papildu finansējumu.
