Latvija pamazām, bet konsekventi iekļaujas Eiropas kopējā apritē arī vides aizsardzības jomā. Tieši ar to raksturīgs bijis pagājušais gads.
Latvija pamazām, bet konsekventi iekļaujas Eiropas kopējā apritē arī vides aizsardzības jomā. Tieši ar to raksturīgs bijis pagājušais gads.
Situāciju Bauskas rajonā komentē Valērijs Gabrāns, Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) inspektors.
Būvē mēslu krātuves
Pastiprināta uzmanība pērn tika pievērsta izkliedētā piesārņojuma samazināšanai. Šis termins ietver jebkāda veida lauksaimniecisko darbību, kuras dēļ rodas paaugstināts nitrātu daudzums. Eiropas Savienības direktīvās nitrātu problēma tiek pozicionēta kā viena no svarīgākajām. Ar to ir saistīts Baltijas jūras piesārņojums un skartas vairāku valstu intereses.
Bauskas rajona zemnieku un piemājas saimniecībām nekad nav tikusi veltīta tik liela uzmanība kā pagājušajā gadā, lai novērstu nelabvēlīgos faktorus, kas izraisa piesārņojumu. Latvijas zemniekiem 2006. gadā kļuva pieejami ES struktūrfondu ievērojami līdzekļi mēslu krātuvju būvniecībai. Šo iespēju rajonā ir izmantojušas vairāk nekā 50 saimniecību. Daudzas krātuves jau darbojas, citas atrodas celtniecības dažādās stadijās un tiks nodotas ekspluatācijā šogad. Edmunds Jakubonis, JRVP inspektors, visu gadu intensīvi strādāja, lai apzinātu situāciju zemnieku saimniecībās un pārraudzītu mēslu novietņu būvniecību.
Prātīgi saimniekot
Pagājušajā gadā veiksmīgi turpinājās Bauskas dabas parka problēmu izpēte. Galvenā pretruna izpaužas parka robežu precizēšanā, jo ir saņemti pietiekami motivēti ierosinājumi teritoriju samazināt. Droši vien vajadzēs izšķirties par kompromisu, samērojot zemes īpašnieku un vides aizsardzības intereses. Visu vasaru turpinājās dabas parka pētījumi, ko veica zivsaimniecības speciālisti, ornitologi, botāniķi un citu nozaru zinātnieki.
Līdz šī gada jūlijam tiks sagatavots Bauskas dabas parka dabas aizsardzības plāns. Tas ir svarīgs dokuments, kurā tiks atspoguļoti pētījumu rezultāti, izstrādāts teritorijas zonējums. Sākotnējais izbīlis par dabas parka juridisko statusu ir pārgājis, jo sabiedrība kļuvusi daudz informētāka arī ekoloģijas jomā. Parka teritorijā dzīvojošie beidzot ir sapratuši, ka netiek veidots rezervāts, bet gan prasīta prātīga saimniekošana.
Apdraud iepakojums
Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka apmēram 80 procentu no visa sadzīves atkritumu apjoma veido iepakojums. Tādēļ jaunie noteikumi par videi nedraudzīgu preču apriti, kas Latvijā stājās spēkā 2006. gadā, ir nozīmīgs pavērsiens globālās, sarežģītās problēmas risināšanā. Lielāki ierobežojumi un stingrākas prasības tagad ir noteikti iepakojuma apsaimniekotājiem, elektronisko un elektrisko preču realizētājiem.
Vairāku valstu, arī Latvijas, zinātnieki meklē risinājumus, lai radītu biodegratabu iepakojumu. Tie ir materiāli, kas sadalās vidē, neatstājot kaitīgu ietekmi. Latvijā, tāpat kā pārējās ES valstīs, iesaiņojuma jautājums 2007. gadā būs prioritārs.
Pašiem pieder dīķis
Ļoti aktīvi Bauskas rajonā pērn darbojusies vides nevalstiska organizācija Mednieku un makšķernieku biedrība (MMB), ar vērienu īstenojot zivju resursu atjaunošanas programmas. Lielupē un Mēmelē tika ielaists 100 tūkstoš lašu un taimiņu mazuļu. Pirmo reizi Bauskas rajonā, sadarbojoties ar audzētājiem, īstenots vēžu atjaunošanas projekts.
Bauskas MMB sāka saimniekot Ceraukstes pagasta Bangu dīķī, un jau ir jūtami pozitīvi rezultāti. Objektā interesentiem tiek piedāvāta licencēta zveja, vienlaikus gādājot par zivju krājumu atjaunošanu.
Pagājušajā gadā dīķī sāka dzīvot karpu mazuļi. Arī šogad zivju resursi papildināsies. Nauda, ko biedrība saņem par licenču pārdošanu, tiek izmantota jaunu programmu īstenošanai.
Maksā niecīgu sodu
Nopietnus vides aizsardzības prasību pārkāpumus 2006. gadā ir pieļāvušas Bauskas rajona lielākās ražotnes – akciju sabiedrības “Balticovo”, “Bauskas piens”, SIA “Rūta M” un “Uzvara-Strauti”. Pret vienu no uzņēmumiem JRVP nolēma ierosināt krimināllietu, bet tā tika atteikta, jo Latvijā kriminālprocesu var ierosināt tikai pret fizisku personu.
Tā ir liela pretruna, jo vides aizsardzības prasību ignorēšanā ir vainojama jebkura uzņēmuma visa komanda un tās attieksme. Ūdeņu piesārņotāji gan ir samaksājuši piespriestos administratīvos sodus, bet summas, samērojot ar videi nodarīto kaitējumu, šķiet pārāk niecīgas.
