Paaugstinātais ūdens līmenis applūdinājis ceļus, mitrums posta ēkas, apdraudētas sabiedriskās celtnes.
Nemitīgās ziemas lietavas kulmināciju sasniedza 1. janvāra rītā. «Bauskas Dzīve» devās izbraukumā, lai pārliecinātos par reālo situāciju.
Dzirnavas ūdenī
Vecumnieku novada Bārbeles pagastā esošo Ausekļu dzirnavu saimnieki gada pirmajā dienā steidza pārvietot mantas uz drošākām un sausākām vietām. «Esam sākuši cītīgāk pieskatīt ūdens līmeni Iecavas upē. Koka eksponāti pārnesti uz sausākām vietām. Īpaši gādājam par simtgadīgām un vēl senākām iekārtām. Smagās dzelzs lietas kustināt nevar, domājam par to nostiprināšanu. Upe, uz kuras izbūvētas mūsu dzirnavas, skalojas līdz ar ēkas sienām. Mācāmies ar upi sadzīvot. Lieli plūdi bija 2010. gadā, bet tas bija pavasarī. Tas ir tā saprotamāk,» stāsta dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš.
Augsta gruntsūdeņu līmeņa dēļ Vecumnieku novadā applūdušas pļavas un lauki. Ūdens līmenis paaugstinājies Misā, Mēmelē, arī Iecavas upē. Janvāra pirmajās dienās konstatēts, ka Iecavas labā krasta pietekā Misā ūdens līmenis pakāpies līdz augstākajai atzīmei kopš 2013. gada pavasara paliem. Novērojumu stacijā «Lielveisi», kas atrodas uz Olaines un Ķekavas novada robežas, ūdens līmenis pacēlies
2,58 metrus virs nulles punkta, un šāds ūdens līmenis ir 2,3 metrus augstāks par janvāra normu.
Applūst jaunais trotuārs
No lietavām cietuši arī Skaistkalnes iedzīvotāji. Rīgas ielā applūdis pērn ekspluatācijā nodotais gājēju celiņš. Vecumnieku novada izpilddirektore Aiga Saldābola pastāstīja, ka iedzīvotāji nav lūguši palīdzību evakuācijai no mājām, lai gan dažviet ūdens skalojies pie pašiem pamatiem.
SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pērn, 15. septembrī, nodeva ekspluatācijā remontēto ceļa posmu Bārbele–Skaistkalne. Objekta nodošanas dienā vietējie iedzīvotāji pauda protestu pret, viņuprāt, nepareizi izbūvēto kanalizācijas sistēmu. Tā liedza ūdenim aiztecēt, tādējādi pārplūdinot pagalmus un pagrabus. Rīgas ielas 30. mājas iemītnieks Jānis Mucenieks rādīja grāvi, no kura lietusūdenim nav, kur notecēt. Savukārt 25. mājā dzīvojošajai Dacei Simsonei pēc ielas remonta pagalms pamazām pārvēršas par lielu dubļu peļķi. Nav nedz grāvīša, nedz caurteku, un ūdens no ceļa satek pagalmā.
Viss esot kārtībā
Pēc svinīgā pasākuma amatpersonas iepazinās ar situāciju. Akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atteicās komentēt redzamo, projekta vadītāja Māra Spalvas atbilde bija īsa: «Te viss ir kārtībā». Satiksmes ministrs Uldis Augulis mierināja sētu saimniekus, ka kopā ar pašvaldību būs jāmeklē risinājums.
Līdz pat šī gada sākumam nekas netika izdarīts. Ziedoņa ielā dzīvojošais Juliāns Vors zināja stāstīt, ka pērnvasar, kad būvnieki pārvietojuši zemi, tajā daudz bijušas māla drenu caurulītes. Tas liecina par izpostīto drenāžas sistēmu, kas liedz ātri aizvadīt lietusūdeņus.
Rādot pārplūdušo pagalmu, pirtiņu un malkas šķūni, kur pirms dienas ūdens bija līdz potītēm, 16. mājas saimniece Māra Dumbrauska nespēja slēpt dusmas: «Kā lai tagad te dzīvo! Kungi saka, ka viss ir kārtībā, bet man mājai pamati samirkuši. Izraku grāvīti līdz trotuāram, tur viss ūdens apstājās. Man vajadzēja bruģīti lauzt laukā, lai ūdens tek tālāk?»
Vecumnieku novada domes deputāts M. Mediņš aicināja saimnieci tā nedarīt, jo tad viņu būs administratīvi jāsoda par LVC īpašuma bojāšanu. «Kad rudenī stāstījām par problēmām, attieksme bija apmēram tāda – laucinieki ir nepateicīgi, nesaprot un nespēj novērtēt viņu labā izdarīto. Tagad redzam, ka mums bija taisnība. Projektā ir brāķis, kas jānovērš. 3. janvārī bija atbraukuši speciālisti no Satiksmes ministrijas. Ceru, ka viņi noticēja redzētajam un lēmumu operatīvai rīcībai pieņems ātri,» stāsta M. Mediņš.
Līdz tilta apakšai
Brunavas pagasta Grenctālē no krastiem izgājusi Ceraukstīte. Vietējais iedzīvotājs Jānis Ķerpis stāsta, ka pavasaros pali esot regulāri. Taču tik augsts līmenis tiekot reti sasniegts. «Pavasarī visi zinām, ka ūdens kāps. Bet, kad upe iziet no krastiem janvārī, tā vēl nekad nav bijis,» stāsta J. Ķerpis. Vēl metrs, un ūdens sasniegs Ceraukstītes tilta apakšējo malu. Vietējos tas satrauc tādēļ, ka tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī, kuru plūdi vēl papildus apdraud.
Lietusūdens pārplūdinājis upes arī Lietuvā. Esot pārrobežas ciematā Saločos, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka citkārt ūdeņiem trūcīgā Mūsa ir pamatīgi izgājusi no krastiem. Palienēs ūdens uzkāpis un applūdinājis plašas teritorijas. Daudz nav palicis, lai tas skalotos pie upmalā esošo ēku pamatiem.
