Ar Ziemeļu žurnālistikas centra atbalstu apmeklējot Dāniju, novembrī biju Karaļa Kristiāna alejā Frederikshavnas nomalē.
Ar Ziemeļu žurnālistikas centra atbalstu apmeklējot Dāniju, novembrī biju Karaļa Kristiāna alejā Frederikshavnas nomalē.
Skaistā namā atrodas krīzes centrs no vardarbības ģimenē cietušajām sievietēm. Parasti nama durvis ir slēgtas nejaušiem apmeklētājiem. Šī vieta ir patvērums sievietēm, kuras cietušas no pazemojumiem, bet tas nav domāts alkoholiķēm, narkomānēm un garīgi slimām.
Galēja izmisuma brīdī
Pavisam Dānijā ir 36 šādi centri, pusi no tiem finansē valsts, pusi pašvaldības, stāstīja Birte Olsena, palīdzības iestādes direktore. Centra speciālisti strādā augu diennakti. Iemītnieces ir drošībā, viņas saņem visu veidu medicīnisko aprūpi. Pie šī nama durvīm klauvē tikai galēja izmisuma brīdī. Tāpēc tiek gādāts par mieru, fizisku un garīgu atspirgšanu un juridisku palīdzību.
Frederikshavnas centrā vienlaikus var atrasties četras mātes ar bērniem. Šeit iespējams dzīvot trīs mēnešus un, ja nepieciešams, atgriezties atkal. No brīža, kad sieviete nonāk šajā mītnē, viņai tiek piešķirts sociālais pabalsts. Par dzīvošanu centrā ir jāmaksā: apmēram četri lati dienā – par istabu un komunālajiem pakalpojumiem, Ls 3,70 – par trim ēdienreizēm pieaugušajam, Ls 1,50 – par četrreizēju ēdināšanu bērniem. Iemītnieču rīcībā ir moderni aprīkota virtuve, var izmantot datorus. Ir telpa, kur bērniem gatavot mājas darbus, mazākajiem – vieta rotaļām un vingrošanai.
Mēģina nostāties uz «savām kājām»
Centrā sastapos ar dānieti Dorotiju un libānieti Elīzu. Vēl tobrīd tur mitinājās sieviete no Grenlandes un kāda pusmūža vjetnamiete. Dorotija centrā ieradusies no 62 kilometrus tālās Olborgas. Viņai ir trīs bērni no triju līdz trīspadsmit gadu vecumam. Pirmais vīrs ir miris, bet otrais, alkoholiķis, nežēlīgi sitis Dorotiju, līdz viņa nesamaņā nogādāta slimnīcā, pēc tam pārvesta uz krīzes centru. Šeit speciālisti palīdzējuši sievietei atlabt, nokārtojuši laulības šķiršanas dokumentus. Dorotija saņēmusi kredītu no municipalitātes, nopirkusi dzīvokli Frederikshavnā. Dienā, kad mēs tikāmies, viņa kravāja mantas, lai pārvāktos. Dānietes situācija joprojām ir sarežģīta, jo 31 gadu vecajai sievietei nav profesionālas izglītības. Dorotija līdz šim dzīvojusi mājās un audzinājusi bērnus. Tāpēc viņai vispirms būs jādodas uz bezdarbnieku aktivitāšu centru, lai apgūtu kādu amatu.
Glābj no morālas pazemošanas
Libāniete Elīza Dānijā dzīvo ceturto gadu. Šeit viņa apprecējusies ar savu tautieti, piedzimuši meita un dēliņš. Elīza stāstīja, cik beztiesiska ir sieviete Libānā. Ja ģimenes dzīvē neveicas, pat savai mātei viņa nedrīkstētu žēloties vai lūgt padomu, jo visās nelaimēs tiek vainota sieva. Dānijā Elīzas ģimene dzīvojusi pārticībā, vīrs strādājis. Gluži negaidot viņš mainījis attieksmi – viss, ko sieva darījusi, viņam nav bijis pa prātam. Katru dienu dzirdot nicinošus vārdus par sevi un bērniem, jaunā sieviete dažu mēnešu laikā ieslīgusi depresijā. Ģimenes draugi palīdzējuši viņai pamest māju un kopā ar bērniem doties uz krīzes centru. Atklājis, kur Elīza atrodas, vīrs sācis katru dienu viņai zvanīt, lūdzot atgriezties. Taču centra speciālisti ieteikuši arī viņam vispirms doties pie sociālpsihologa, lai atklātu un pārvarētu kopdzīvē radušās problēmas.
Iestādes direktore Birte Olsena stāstīja, ka arvien retāk palīdzību centrā meklē piekautas vai citādi fiziski pazemotas sievietes. Biežāk viņas tikušas «sistas ar vārdiem», kas nav mazāk sāpīgi. Reizēm šādā situācijā sieviete sāk dzert, lietot narkotikas. Ļoti svarīgi, lai līdzās būtu kāds, kas mudinātu meklēt citu izeju. Frederikshavnas centrā ar sievietēm strādā psihologs, viņas tiek rosinātas izrunāties par problēmām, atgūt pašapziņu. Krīzes centrs pieejams ikvienai sievietei. Dānijā ir arī vīriešiem domātas līdzīgas palīdzības iestādes.
Fakti
Rīgā, Kungu ielā 34, atrodas krīzes centrs «Skalbes».
Tas izveidots 1999. gada 31. maijā.
Uzticības telefons – 7222922.
Centrā palīdzību līdz pagājušā gada 1. oktobrim guvuši 846 cilvēki, kurus nomākušas attiecību problēmas. 15% no šī centra pacientiem bija nolēmuši izdarīt pašnāvību, 11% cietuši no vardarbības ģimenē.
Krīzes centra «Skalbes» dati
