Apaļa dzīves gadskārta pienākusi saulainietei Alvīnei Vinčelei. Viņa mums ir mīļa kaimiņiene.
Apaļa dzīves gadskārta pienākusi saulainietei Alvīnei Vinčelei. Viņa mums ir mīļa kaimiņiene. Cilvēks ar grūtu mūžu un labu sirdi.
Alvīnes liktenis ir cieši savijies ar latviešu tautas likteni. Viņas vecvecāki 20. gadsimta sākumā aizceļojuši uz Sibīriju zemes un labākas dzīves meklējumos. Tur 1933. gadā 26. janvārī piedzimusi Alvīne.
Jau pēc neilga laika ģimeni piemeklējušas bēdas – 1937. gadā apcietināts tēvs. Iemeslu neviens nav paskaidrojis, un Alvīne tēvu vairs nav redzējusi. Latvijā ģimene atgriezusies 1946. gadā. Meitenei bijis grūti iejusties senču dzimtenē, jo viņa latviešu valodā neprata ne rakstīt, ne lasīt, skolas gaitas bija sākusi Krievijā. Taču mērķtiecība palīdzēja arī šo šķērsli pārvarēt. Alvīne absolvēja toreizējā Rīgas Pedagoģiskā institūta dabas zinātņu fakultāti.
Jaunībā cietusi nelaimes gadījumā, no kura atveseļoties palīdzējusi sastapšanās ar lielisku ārstu un arī pašas gribasspēks. Mūža lielāko daļu Alvīne Vinčele mācījusi ķīmiju jauniešiem Saulaines tehnikumā. Viņa bijusi prasīga pedagoģe, cienīta gan audzēkņu, gan kolēģu vidū. Latvijas Lauksaimniecības akadēmija vairākkārt izteikusi skolotājai atzinību par izcilu darbu, sagatavojot audzēkņus studijām augstskolā.
Alvīnes kundze nekad nav liegusi palīdzību citiem. Ar apbrīnojamu pašaizliedzību viņa kopusi saslimušos kolēģus un kaimiņus. Viņai raksturīga kārtība, precizitāte un skaistuma izjūta, kopjot savu dārziņu, darinot rokdarbus, no kuriem daļa atdāvināta draugiem jubilejās. Cītīgi viņa uztur saikni ar radiem. Ceru, ka šajā skaistajā jubilejā daudzi Alvīnei vēlēs spēku, veselību un dzīvesprieku nākamajiem dzīves gadiem.