2003. gada 1. janvārī spēkā stājās «Darba strīdu likums», kurā noteikts, kā risināmi darba strīdi, samierināšanās, kā rīkojami streiki un lokauts (atbildes tiesības uz strādnieku streiku darba devējam).
2003. gada 1. janvārī spēkā stājās «Darba strīdu likums», kurā noteikts, kā risināmi darba strīdi, samierināšanās, kā rīkojami streiki un lokauts (atbildes tiesības uz strādnieku streiku darba devējam).
Šāds likums pieņemts, lai turpmāk ar darba strīdiem nebūtu jāvēršas tiesā, kas parasti bija ilgstošs un sāpīgs process gan darba devējam, gan darba ņēmējam.
Darba strīdu likums dažos jautājumos ir kā papildinājums Darba likumam. Šeit, piemēram, pirmo reizi pateikts, kas ir individuālais un kas kolektīvais tiesību un interešu strīds.
Likumā ir nosaukti konkrēti strīdi, kurus neizskata darba strīdu komisija, piemēram, darbinieka atjaunošana darbā, laikā neizmaksātas algas piedziņa u. c. Turklāt strīda izskatīšana darba strīdu komisijā nav obligāta, jebkurš var vērsties ar prasību tiesā uzreiz.
Likumā arī noteikts, kā veidojamas darba strīdu komisijas. Uzņēmumi un organizācijas veiksmīgi varēs izmantot šo likumu un darba strīdus risināt ātrāk.
