Saeimas ES informācijas centrs piedāvājis «Bauskas Dzīvei» materiālu kopu par aktualitātēm Eiropas Savienības un Latvijas attiecībās.
Saeimas ES informācijas centrs piedāvājis «Bauskas Dzīvei» materiālu kopu par aktualitātēm Eiropas Savienības un Latvijas attiecībās.
Lauksaimniekiem «vārti vaļā»
No jūlija Latvija var eksportēt vairāk lauksaimniecības preču uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Vienošanos par eksporta kvotu palielināšanu Latvijai izdevās panākt, jo no 1. jūnija tā atcēla iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kurus ieviesa cūkgaļas ražotāju aizsardzībai. To iedarbināja 20. jūnijā Saeimā pieņemtais likums «Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm».
Vienošanās un likums paredz palielināt muitas tarifa kvotas atsevišķiem produktiem katru gadu par desmit procentiem. Izņēmums ir Latvijas izcelsmes āboli un tomāti, kuru eksports ik gadu varēs palielināties par 33,3 procentiem.
Bez eksporta subsīdijām
Abpusēji tiks ievērots dubultnuļļu princips – netiks piemērots ne importa muitas nodoklis, ne eksporta subsīdijas.
No 1. jūlija Latvijai piešķirtas jaunas kvotas eksportam, un Latvijas tirgus kļūst atvērtāks Eiropai. ES nepiešķirs eksporta subsīdijas, vedot savus produktus uz Latviju. Līdz ar to Latvijā ražotie lauksaimniecības produkti būs konkurētspējīgi. Apstiprinātās kvotas skar cūkgaļu, vistas gaļu, desu un gaļas izstrādājumus, piena produktus (sviestu, sieru, pulveri), tomātus, ābolus, ķiplokus. Savukārt ES uz Latviju ar atvieglotiem noteikumiem varēs eksportēt šos pašus produktus visu gadu, bet tomātus ierobežotā laikā – no 1. novembra līdz 14. maijam, ābolus – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam. Pašlaik turpinās sarunas par tā sauktās dziļāk pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas tirgus liberalizāciju ar Eiropas Savienību.
«Nenositīs» cenu Latvijas produktiem
Tagad arī piena produkcija, kas tiks eksportēta no vai uz Eiropas Savienību, vairs nedrīkstēs būt subsidēta. Šādas prasības visvairāk skar pašu Eiropas Savienību. Eiropas Savienība izlieto pusi budžeta, lai dažādā veidā stimulētu savu lauksaimniecisko ražošanu. Piena nozarē apmēram 9,2 procentus no sava budžeta Savienība tērē piena ražošanas subsidēšanai, un puse no šīs naudas ir eksporta subsīdijas. Ir tikai daži produkti, kuri ir konkurētspējīgi bez eksporta subsīdijām, piemēram, franču mīkstie sieri.
Importa sieri bez eksporta subsīdijām varētu būt pat par 25 procentiem dārgāki nekā pašlaik veikalu plauktos aplūkojamie. Tāpēc šogad gaidāmās, teiksim, 500 papildu tonnu Eiropas siera nevar droši novērtēt kā apdraudējumu vietējiem ražotājiem – tie noteikti bagātinās sortimentu, bet diezin vai spēs nonākt ļaužu vairuma ikdienas uzturā. Lems taču patērētājs.
Jā, eksporta subsīdiju noņemšana «nenositīs» cenu Latvijas piena produktiem, bet ES ir arī citi pasākumi sava iekšējā tirgus stimulēšanai, piemēram, intervences cena un citi izdevumi, un tā palīdzības daļa palielina Eiropas preču konkurētspēju.
Mārtiņš Roze, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors, atgādina, ka kvota ir tikai tiesības eksportēt noteiktu preču daudzumu. Pretim ir jābūt ieinteresētam importētājam, kurš ir saņēmis licenci dotās kvotas izpildei.
Otra lieta ir higiēnas, veterinārās un kvalitātes prasības dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pašlaik ES eksperti Latvijā ir atzinuši tikai deviņus piena pārstrādes uzņēmumus. Trīs lielākie ir Rīgas piena kombināts, «Rīgas piensaimnieks», sieriem «Sviesta – siera eksports».
