Iespējams, kaut ko sev derīgu gūsit no 135 gadus vecas grāmatas «Pamācīšana, kā bērni mācāmi rakstīt» (1867. gada izdevums).
Iespējams, kaut ko sev derīgu gūsit no 135 gadus vecas grāmatas «Pamācīšana, kā bērni mācāmi rakstīt» (1867. gada izdevums).
No cik daļām vārds salikts
«Bērniem, kas gribb iemācīties rakstīt, vaijaga pilnīgi zināt, no cik un no kādām daļļām ikkatrs vārds ir salikts. To bērniem jāapgūst vispirms – boksterējot. Kad bērni iekš boksterēšanas jau labbi uz priekšu tikkuši, tad lai tie sāk uz tāpelēm arrī iemācīties tās rakstu zīmes norakstīt.
Viss, ko bērni raksta, skolmeistaram ir jāpārlūko, voi tie nav pārrakstījušies un jāizstāsta, kur tie pārrakstījušies un kāpēc tiem tie vārdi pareizi jāraksta irr ne tā, kā tie darrījuši irr. Kad vairāk bērni irr, kas kopā mācās rakstīt, tad tā ir gauži derrīga lieta, jo skolmeistars ikkatru trūkumu, ko pie viena voi otra rakstos atron, vissiem dzirdot jeb arrī pie melnas tāpeles vissiem redzot, cauri ņem un visiem kopā stāsta voi rāda, kā ikkatrā vietā būtu bijis jāraksta, jo ikkatrs bērns tad arrī pie svešām pārrakstīšanām mācās no tādām sargāties.»
Skolmeistaram darbi jāpārrauga
«Vissa šī pakaļrakstīšana nav kaut kāda nieka vērta, ja viss rakstījums no skolmeistara ne top pārraudzīts un pārlabbots.
Kad prot tie bērni jau pusmērā labbi pakaļrakstīt, ko tiem diktierē, tad ļoti labbi irr, ja skolmeistars liek bērniem pašiem domas aprakstīt, ko redzējuši voi dzirdējuši. Daži vingrinājumi, kur bērniem atbildes pašiem ronamas. Top uzdots jautājiens: Voi labbi darri, skolā slinkodams? Uz ko rakstāms: Tiešām nē. Voi atkal: Kas labbāks, latviets voi vāciets? Atbilde: Abbi vienādi. Kam mācies lasīt un rakstīt? Lai gudrāks taptu un tā tāļāki. Ikkatru atbildi var skolmeistars likt izvērst. Par provi tā: Kas labbāks, latviets voi vāciets? Abbi vienādi, jo abbi vien Dieva mīļi bērni irr.»
