Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir apkopojusi datus par adopcijas norisi pagājušajā gadā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir apkopojusi datus par adopcijas norisi pagājušajā gadā. Ar to iepazīstina Taivo Trams, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors.
Patīkamas iezīmes
“Ir divas svarīgas, pozitīvas tendences. Jau otro gadu mums izdodas panākt ievērojamu pieaugumu vietējai adopcijai. Pagājušajā gadā gandrīz tikpat bērnu, cik adoptēts uz ārzemēm, pieņemti ģimenēs Latvijā. Priecē katrs gadījums, kad bez vecāku mīlestības palikušam bērnam izdodas atrast jaunu ģimeni, taču iespēja uzaugt dzimtajā zemē ir labākais risinājums. Latvijas cilvēku atsaucība un spēja dalīties mīlestībā dod gandarījumu,” atzīst bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.
Izvēlas mazuļus
Diezgan lielu daļu adoptēto bērnu savās ģimenēs pieņēmuši aizbildņi, jo ir izveidojušās patiesas vecāku un bērnu attiecības starp aizbilstamo un aizbildni. Pieaug to ģimeņu skaits, kurās ir savi bērni, taču, vēloties palīdzēt, tās adoptē ārpusģimenes aprūpes iestādēs ievietotos.
Latvijas adoptētāji joprojām lielākoties grib adoptēt bērnus līdz gada vecumam. Tikai divi aprūpē ņemti bērni bija septiņus un astoņus gadus veci. Jaunie vecāki ar šiem bērniem iepazinušies iepriekš, kļūstot par viņu uzticības personām.
Nedaudz pieaug to Latvijas adoptētāju skaits, kuri vēlas adoptēt vairāk nekā vienu bērnu. 2004. gadā šādu lēmumu pieņēma trīs, 2005. gadā piecas ģimenes. Šī tendence ir ļoti svarīga, jo lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas.
Lēmumu adoptēt bērnu no ārpusģimenes aprūpes iestādes adoptētāji motivē ar vēlmi sakārtot ģimenes dzīvi, uzņemties vecāku atbildību, apliecināt sevi kā vecākus. Adoptētājiem rūp pamesto bērnu liktenis. Viņi uzskata, ka ģimene bez bērniem nav pilnīga, vēlas izdarīt dzīvē ko vērtīgu, sniegt mīlestību, nodot savu pieredzi, pārliecību, vērtību sistēmu kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam. Grib sniegt bērnam atbalstu un patvērumu, padarīt savu dzīvi interesantāku un vērtīgāku. Tādi ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas secinājumi.
Strādā ar vecākiem
Svitenes pagasttiesas priekšsēdētāja Anda Smiltiņa uzskata, ka pagastā pašlaik nav tādu ģimeņu, no kurām būtu jāizņem bērni ar nolūku tos nodot adopcijai. “Par to, ka Latvijā dzimušos tālāk audzina citās valstīs, nav ko aizvainoties, ja mūsu pašu ģimenes nespēj pieņemt šos bērnus. Tur viņiem noteikti ir labāki apstākļi attīstībai, izglītības iegūšanai, veselības uzlabošanai.”
Ceraukstes pagasta pagasttiesas priekšsēdētāja Aija Stabule uzskata, ka adopcija uz ārzemēm nereti tiek sasteigta. “Viens mazulis, kurš no mūsu pagasta ģimenes bija ievietots zīdaiņu namā, pirms diviem gadiem tika adoptēts uz Franciju. Advokāts toreiz gluži vai uzspieda, lai dokumentus gatavoju ātrāk. Manuprāt, ir vairāk jāstrādā, lai īstie vecāki varētu laboties un paši audzināt bērnu. Mūsu pagastā tieši pie tā strādājam. Tie, kurus aizved projām, Latvijai ir zuduši, viņiem viss būs cits. Diemžēl neesmu saņēmusi nevienu ziņu, kā mūsu bērniņam jaunajā ģimenē klājas. Varu vien cerēt, ka labi.”
No Gailīšu pagasta 2005. gadā uz Franciju adoptēti divi bērni, pašu ģimenēs neviens, stāsta pagasttiesas priekšsēdētāja Laura Strautniece: “Man sažņaudzās sirds, kad bērnu veda projām, jo sapratu, ka māte viņu vairs nekad neredzēs. Taču vēl vairāk uztraucos, kad atrodu bērnu novārgušu, nevērībā atstātu, ar kavētu attīstību, jo tas ir liels pāridarījums tam, kurš nespēj pretoties. Kaut arī es piekrītu uzskatam, ka nabadzība vien nav iemesls, lai izņemtu bērnu no īstās ģimenes, tomēr saprotu, ka trūkums liedz attīstības iespējas.”
***
fakti
– Bērnu un ģimenes lietu ministrs atļauju adoptēt uz ārzemēm 2004. gadā izsniedzis par 120 bērniem, 2005. gadā – par 111 bērniem.
– Ārvalstu adoptētāji 2004. gadā 16 ģimenēs pieņēma vienlaikus divus bērnus, viena ģimene trīs bērnus un vēl viena četrus.
– 2005. gadā 16 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptēja divus bērnus, trīs ģimenes pieņēma trīs bērnus, viena – četrus.
– 2005. gadā no Latvijas uz Franciju tika adoptēti 65 bērni, uz Itāliju – 19, uz ASV – 20, uz Kanādu – 3, uz Šveici – 2, uz Vāciju – 2 bērni.
– No 55 bērniem, kurus Latvijas adoptētāji ņēmuši aprūpē, 23 mazuļi bija vecumā līdz vienam gadam, 11 bērnu – no gada līdz divu gadu vecumam,
16 mazuļu – no divu līdz trīs gadu vecumam, pieci bērni – no trīs līdz piecu gadu vecumam.
– 2004. gadā aizbildņi adoptēja 14 bērnu, 2005. gadā – jau 21.
