Šīs rindas nav par šaušalīgiem mazu meitenīšu un zēnu nozagšanas gadījumiem.
Šīs rindas nav par šaušalīgiem mazu meitenīšu un zēnu nozagšanas gadījumiem. Tomēr bērni mūsu rajonā pazūd, turklāt nemainīgi katru gadu.
Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību jautājumos Laila Borkovska pagājušajā nedēļā vērsās pie pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, lūdzot vēlreiz pārbaudīt, vai dati par bērniem, kuri kopā ar vecākiem mainījuši dzīvesvietu, ir nodoti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistram.
Nevis viens vai divi, bet 129 Bauskas rajona bērni – 1,57% – obligātās izglītības vecumā (no 5 līdz 15 gadiem) pašlaik nav nevienas skolas sarakstos. Šādus datus rajona Izglītības pārvaldei atsūtījis Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības departaments, atsaucoties uz iedzīvotāju reģistra datiem.
«Ja šie bērni ir pazuduši, viņi ir jāmeklē, jo gadās visādi. Vai kāds vispār var apgalvot, ka viņi vēl staigā pa zemi?» tā Laila Borkovska. Salīdzinot datus, Laila konstatējusi, ka īpaši aizdomīgs esot 1997. gads. Tajā dzimušiem bērniem pagājušajā rudenī bija jāsāk mācīties, bet daļa no viņiem skolās nav pieteikti. Kur viņi ir?
Manā rīcībā ir tikai pārskats ar cipariem, kas raksturo situāciju Latvijā kopumā. Bet sociālie darbinieki saņēma sarakstus ar konkrētiem vārdiem, uzvārdiem un personu kodiem un, neslēpšu, jutās ļoti pārsteigti. «Meklējamo» vidū ir vairāk nekā 40 bērnu, kuri jau pirms vairākiem gadiem izbraukuši no valsts. Tas noticis adopcijas ceļā vai arī kopā ar vecākiem pārceļoties uz citu dzīvesvietu. Un ko lai saka, ja «pazudušo» skaitā ir arī tādi bērni, kuri turpina mācīties skolās, nekur nav grasījušies doties un nav jāmeklē?
Šīm kļūdām varētu būt divi iemesli. Viens no tiem – Izglītības un zinātnes ministrija nav pieprasījusi jaunākos datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iedzīvotāju reģistra, otrs – pašvaldības nav sniegušas ziņas PMLP iedzīvotāju reģistram par izmaiņām. Tikai tad uz citu valsti adoptēts bērns var parādīties reģistra datos ar līdzšinējo pieraksta vietu.Tā secina Ilona Ķepale, PMLP Bauskas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja. Datu bāzē parādās tikai tur ievadītās ziņas. Protams, ir jau arī tādi cilvēki, kas paceļ cepuri, ņem bērnus padusē un aizbrauc, nevienam neko nesacījuši, tomēr Ilona uzskata, ka tādu nav daudz.
Taču man rodas šaubas, vai var ticēt tiem cipariem un datiem, ko iestādes uzrāda dažādos pārskatos. Runājot par tiešām pazudušiem bērniem, atgādināšu skumju faktu – tā arī nav zināms, kas notika ar meitenīti no Īslīces SOS bērnu ciemata, kura šoziem pēc mācību stundām neatgriezās savā dzīvesvietā. Vai tiek meklēti tie, kuri tiešām ir pazuduši?
