No pieredzes apmaiņas franciskāņu kristīgajā kopienā Pluņģē 26. jūlijā atgriezās Bruknas Kalna svētību kopienas kapelāns Andrejs Mediņš, Bolderājas katoļu draudzes priesteris Juris Zagorskis un uzņēmējs no Rēzeknes Jānis Stupāns.
No pieredzes apmaiņas franciskāņu kristīgajā kopienā Pluņģē 26. jūlijā atgriezās Bruknas Kalna svētību kopienas kapelāns Andrejs Mediņš, Bolderājas katoļu draudzes priesteris Juris Zagorskis un uzņēmējs no Rēzeknes Jānis Stupāns – Bruknas kopienas atbalstītājs.
Līdzīgi principi
Mazpilsētas Pluņģes tuvumā pirms vairākiem gadiem katoļu dekāns Donats Stupins ar franciskāņu tēvu atbalstu nodibināja kopienu atkarīgajiem. Tās darbības principi ir ļoti līdzīgi Bruknā izvirzītajiem, atzīst Andrejs Mediņš. Lai gan abas kopienas uztur sistemātiskus sakarus, tika nolemts izveidot vēl ciešāku sadarbību. Šī gada septembrī Pluņģes kopienas delegācija pirmo reizi ieradīsies Bruknā.
Kapelāns dalās iespaidos par Lietuvā redzēto: “Ar Donatu Stupinu iepazinos pirms vairākiem gadiem, kad vienmuļā un pamestā vietā dziļos laukos tika organizēta kopiena. Tā atrodas katoļu baznīcas īpašumā. Toreiz visas ēkas un dievnams bija daļēji sabrukuši, bet, ierodoties Pluņģē šonedēļ, pamanījām negaidītas pārvērtības. Ar priestera un viņa domubiedru enerģisku rīcību īsā laikā apdzīvotā vieta ir pārvērtusies. Nomaļajā apvidū ir atvērta katoļu skola, sociālais centrs, pansija, atjaunota baznīca, kuras augšstāvā iekārtotas celles diviem franciskāņu tēviem, kas organizē kopienas darbu. Pašlaik tajā uzturas astoņi atkarīgie.”
Pamana sakritības
Dziedināšana, tāpat kā Kalna svētību kopienā, notiek ar Dieva vārdu, fizisku darbu un askētisku dzīvesveidu. Atkarīgo vidū latvieši sastapa arī jaunieti no Rīgas. Kopienā 26. jūlijā ieradās vairāk nekā 80 ģimeņu, lai piedalītos ģimeņu dienā “Svētā Franciska draugi”. To vadīja franciskāņu tēvi no Itālijas, bet visos pārējos darbos bija iesaistīti kopienas iedzīvotāji. Līdzīgi notiek arī Bruknā, kad tiek rīkotas rekolekcijas, simpoziji, plenēri un citas aktivitātes.
Kad Kalna svētību kopienas pārstāvji pie Pluņģes kolēģiem viesojās pirmo reizi, lietuvieši savā īpašumā bija sākuši aitu kūts celtniecību. Kopienai pieder liela naturālā saimniecība, kas pašiem nodrošina iztiku. Šoreiz Andrejs Mediņš bijis izbrīnīts, aitu novietnes vietā ieraugot mūsdienīgi iekārtotu dzīvojamo ēku, bet lopi ganījušies aplokā. “Tā ir interesanta sakritība, jo arī Kalna svētību kopienas saimniecībā esam nolēmuši pievērsties aitu audzēšanai. Mājlopus un materiālus novietnes būvniecībai mums apsolīja uzdāvināt sponsori. Bruknas apkārtnes reljefs un augu valsts ir ļoti piemēroti aitkopībai,” skaidro kapelāns.
Visgrūtāk ir atteikties
Arī priesteris Juris Zagorskis ir vairākkārt apmeklējis Pluņģi. Viņš uzskata, ka kristīgās kopienas ir labākā izvēle atkarību nomocītiem cilvēkiem, kuri paši to labi apzinās, bet neredz izeju. “Vai ir kāda cita vieta, kas būtu gatava atkarīgos uzņemt? Brīvprātīgo apņemšanos sakārtot savu dzīvi viņi nevar īstenot slimnīcās vai sanatorijās, jo tas ir garīgs process – ilgstošs un sāpīgs,” spriež Juris Zagorskis. Viņš ir pārliecināts, ka vissvarīgākais šiem cilvēkiem ir nokļūšana vidē, kas pilnīgi atšķiras no ierastās ar citu dzīvesveidu un attieksmi, kurā nav vietas moralizēšanai. Kopiena piedāvā iespēju aktīvai rīcībai. “Visa dzīve ir viena liela strādāšana. Manuprāt, atteikšanās no vājībām, netikumiem un atkarībām ir nesalīdzināmi grūtāka par jebkuru fizisku darbu,” rezumē priesteris.
