«Mēs esam vienojušies!» tā pēc divu dienu sammita Briselē žurnālistiem 25. oktobrī paziņoja Eiropas Savienības Padomes prezidents, Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens.
«Mēs esam vienojušies!» tā pēc divu dienu sammita Briselē žurnālistiem 25. oktobrī paziņoja Eiropas Savienības Padomes prezidents, Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens.
Katrā dienā tika atrisināts viens principiāli svarīgs paplašināšanās jautājums.
Izšķirošā vienošanās
Līdz šim Vācijas kanclers Gerhards Šrēders nepieņēma tādas paplašināšanās izmaksas, kādas bija ierosinājusi Eiropas Komisija. Tā uzskatīja, ka nepieciešams 40,1 miljards eiro desmit valstīm trīs gados, bet Vācija par pietiekamu uzskatīja par pusi mazāku summu – 21,4 miljardus. Savukārt Nīderlande ar pagaidu premjeru Janu Peteru Balkenendi priekšgalā uzstāja: «Nekādu [subsīdiju] palielināšanu, pirms tās netiek samazinātas!» Nīderlande pieprasīja vispirms reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku. Par ātrākām pārmaiņām lauksaimniecības atbalsta politikā uzstājās arī Zviedrija un Lielbritānija.
Faktiski visu dalībvalstu vietā vienošanos par maksājumiem fermeriem divpusējās sarunās pirms sammita panāca lielākais subsīdiju aizstāvis un saņēmējs ar prāvāko subsīdiju devēju – Francijas prezidents Žaks Širaks ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu.
«Mēs abi uzskatām, ka tiešo lauksaimniecības maksājumu palielināšana jaunajām dalībvalstīm sāksies 2004. gadā,» sacīja G. Šrēders pēc sarunām ar Ž. Širaku. «No 2007. gada izdevumi netiks paaugstināti un tie nepārsniegs inflācijas rādītāju līdz 2013. gadam,» sacīja G. Šrēders. Francijas prezidents apstiprināja, ka izdevumi lauksaimniecībai tiks iesaldēti no 2007. gada tajā līmenī, ko tie sasniegs 2006. gadā.
Šī vienošanās, kas tika panākta tikai dažas stundas pirms ES sammita Briselē, pavēra ceļu desmit kandidātvalstu, arī Latvijas, uzņemšanai savienībā 2004. gadā.
Kopaina un detaļas
24. oktobrī dalībvalstu vadītāji vienojās, ka jaunpienācēju valstu zemniekiem maksās subsīdijas no pirmā iestāšanās gada un sāks ar 25 procentiem no dalībvalstu līmeņa. 25. oktobrī tika panākta piekāpšanās paplašināšanās finansēšanai.
Sammita dalībnieki ir pieņēmuši Eiropas Komisijas priekšlikumu noteikt tiešos maksājumus kandidātvalstu lauksaimniekiem uz desmit gadiem, sākot ar 25 procentiem no pašreizējās ES fermeru saņemtās palīdzības, to palielinot par pieciem procentiem katru gadu, bet pēc 2007. gada – par desmit procentiem ik gadu.
Dokumentā paredzēts jaunajām dalībvalstīm 2004. – 2006. gadā reģionālajai attīstībai piešķirt 23 miljardus eiro (13,7 miljardi latu). Tas ir kompromisa variants starp Eiropas Komisijas ieteiktiem 25 miljardiem eiro un Vācijas prasītajiem ierobežojumiem 21,4 miljardu eiro apmērā.
Ja kompromiss, tad kurš piekāpās?
«EU Observer» vērtē, ka šobrīd it kā uzvarējusi Francija, piespiežot Vāciju, Zviedriju, Nīderlandi un Lielbritāniju atkāpties no iepriekš pieņemtām «neko nedošanas» pozīcijām. Arī Kopējā lauksaimniecības politika netiks pārveidota pirms paplašināšanās.
Tomēr arī Vācija var nomierināt savus nodokļu maksātājus: pēc jaunu valstu uzņemšanas valsts iemaksas ES budžetā nepalielināsies, lauksaimniecības budžeta izdevumu daļa ir «iesaldēta».
Tomēr izšķirošajā lēmumā no 2007. gada nepalielināt ES izdevumus lauksaimniecībai, manāmi draudi franču zemniekiem. Ilgākā termiņā, pieau- got maksājumiem jauno dalībnieku zemniekiem, Francija būs spiesta samazināt tiešos maksājumus savējiem. Tas patiesībā piespiedīs lielākos pārmaiņu pretiniekus pieņemt lauksaimniecības komisāra izstrādātos Kopējās lauksaimniecības politikas reformu plānus.
***
Fakti
Par ko vienojās Briseles sammitā:
tiešie maksājumi jauno dalībvalstu zemniekiem tiks palielināti pakāpeniski deviņu gadu laikā;
lauksaimniecības budžets, kas pašlaik ir 40 miljardu eiro, tiks paaugstināts līdz 45 miljardiem 2006. gadā un turpmāk par vienu procentu ik gadu līdz 2013. gadam, lai kompensētu inflāciju;
jaunpienācēji pirmo trīs gadu laikā saņems 23 miljardus eiro no ES strukturālajiem fondiem, kaut gan sākotnēji bija cerēts atvēlēt 25,6 miljardus;
ES garantē, ka jaunās dalībvalstis līdz 2006. gadam ES budžetā neiemaksās vairāk, nekā tās saņems.
