Diendienā sastopoties ar mūsu dzīves negācijām, rajona Tiesa sauca pie atbildības kaušļus Gati un Uldi Vadapolus, kā arī notiesāja Māri Špakēviču (dzim. 1978. g.) par nepatiesas liecības došanu.
Diendienā sastopoties ar mūsu dzīves negācijām, rajona Tiesa sauca pie atbildības kaušļus Gati un Uldi Vadapolus, kā arī notiesāja Māri Špakēviču (dzim. 1978. g.) par nepatiesas liecības došanu.
Aizslēgtas durvis negarantē drošību
Attiecību kārtošana ar dūru palīdzību mūsu sabiedrībā vairs nav retums un ir viens no zema intelekta cilvēku netikumiem. Šādu izrēķināšanos palīdzēja realizēt agrāk vairākas reizes sodītā Ulda Vadapola dzīves pieredze. Viņu nespēja atturēt arī iepriekšējā soda neizciestais papildsods – policijas kontrole. Turklāt Uldim Vadapolam, tāpat kā Gatim Vadapolam, dzīve bija sakārtota, pastāvīgi strādājot SIA “Būve 100”, kas nodrošināja cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.
Taču, pēc darba iedzerot alkoholu, zemapziņā sāka gruzdēt aizvainojums pret kādu paziņu, kurš dzīvoja Iecavas novadā. Pērn, 16. novembra vakarā, viņi pie paziņas mājas piebrauca ar taksometru. Nojauzdams abu Vadapolu noziedzīgos nodomus, saimnieks viņiem durvis neatvēra. Taču Vadapoli nedomāja atteikties no tieksmes izrēķināties. Naidu vēl vairāk uzkurināja saimnieka pretestība un izdzertais alkohols. Gatis izsita virtuves loga dubultrūtis un caur logu pret iemītnieka gribu iekāpa dzīvoklī. Saņēmis paziņu aiz drēbēm, viņš to izvilka pagalmā un sāka sist. Gatim pievienojās Uldis, un pa abiem upuri pamatīgi piekāva. No sitieniem cietušais krītot ar galvu atsitās pret metāla stabu.
Paveikuši kauna darbu, abi Vadapoli pameta nozieguma vietu, bet piekautais ar daudziem miesas bojājumiem un lauztu ribu palika guļam mājas pagalmā. Cietušajam bija nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas nebija bīstami viņa dzīvībai, toties bija nepieciešams ilgstoši ārstēties.
Uldis un Gatis Vadapoli bija izdarījuši smagu un vairākus mazāk smagus noziegumus, par kuriem abiem nācās atbildēt pēc likuma, sēžot tiesā uz apsūdzēto sola.
Vainu nožēlot bija par vēlu
Noziegums alkohola reibumā un personu grupā pastiprināja tiesājamo vainu, nodarot vidēji smagus miesas bojājumus cietušajam, kā arī vardarbīgi iekļūstot svešā dzīvoklī. Tiesa Gata un Ulda Vadapolu apsūdzību atzina par likumīgu un pareizu, ko neapstrīdēja arī tiesājamie, lūdzot Tiesu nepārbaudīt pierādījumus, un nodevās “grēku” nožēlošanai.
Tā kā Gatis Vadapols agrāk nebija sodīts, Tiesa viņam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem ar tādu pašu pārbaudes laiku. Taču Uldim Vadapolam, kurš vēl pilnībā nebija izcietis iepriekšējā soda papildsodu, Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un vienu mēnesi, apcietinot viņu tiesas zālē. Turklāt abiem notiesātajiem būs jāatmaksā cietušajam nodarītie zaudējumi.
Citiem bedri rokot, iekrīt pats
Nezinādāms, kā glābt savu “ādu” par braukšanu dzērumā, par ko jau agrāk bija sastādīts administratīvais protokols, iecavnieks Māris Špakēvičs izdomāja nelietīgu plānu. Šī gada 23. aprīļa vakarā viņš atkal bija braucis alkohola reibumā un izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Automašīna “VW Golf” iegāzās grāvī un aizdegās, iereibušais vadītājs to nespēja glābt.
Savu vainu bija bailes atzīt, tamdēļ Māris nolēma to uzvelt diviem jauniešiem, kuri viņam likās piemēroti līdzīgu noziegumu pastrādāšanai. 27. aprīlī, ieradies Bauskas rajona Policijas pārvaldes Iecavas policijas iecirknī, M. Špakēvičs iesniedza ziņojumu, kurā apvainoja Sergeju Rudovu un Oskaru Bergmani viņa piekaušanā, mašīnas nolaupīšanā un sadedzināšanā. Pret abiem jauniešiem tika sākts kriminālprocess par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Sergejs Rudovs 27. aprīļa vakarā tika aizturēts un ievietots Bauskas rajona Policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, tā aizskarot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.
Meliem īsas kājas
Ar savu negodīgo rīcību Māris Špakēvičs bija izdarījis mazāk smagu noziegumu. Patiesībai nākot gaismā, viņam par savu rīcību nācās atbildēt Tiesā un atvainoties cietušajam. Pie nodarītā – paša sasistās un sadedzinātās mašīnas – klāt nāca vēl sodāmība par citu personu nepatiesu apsūdzēšanu šī nozieguma izdarīšanā. Par to, ka Māris Špakēvičs, būdams brīdināts par kriminālatbildību, bija apzināti sniedzis nepatiesu liecību ar nolūku panākt kriminālprocesa uzsākšanu un apsūdzības izvirzīšanu S. Rudovam un O. Bergmanim, kas radīja smagas sekas, Tiesa viņu sodīja ar piespiedu darbiem uz 200 stundām.
