Krimināllikums paredz, ka noziegumi, kuri izdarīti, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, tiek uzskatīti par mazāk smagiem.
Krimināllikums paredz, ka noziegumi, kuri izdarīti, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, tiek uzskatīti par mazāk smagiem.
Pēc sprieduma pasludināšanas 30. janvārī rajona Tiesas zāli konvoja pavadībā atstāja Ivars Skustais. Viņš tika notiesāts uz trīs gadiem ar brīvības atņemšanu pēc Krimināllikuma 213. panta trešās daļas par transporta līdzekļu kustības drošības noteikumu pārkāpšanu.
Ieilgušais tiesas process
Līdz šī sprieduma pasludināšanai rajona Tiesai nācās noiet garu, grūtu ceļu. Tiesājamais no atbildības izvairījās, savu vainu neatzina. Lai to pierādītu, Tiesai vajadzēja pieaicināt piecus ekspertus un četras reizes atlikt tiesas sēdi. Tādēļ krimināllietu ar dramatisko ceļu satiksmes negadījumu 1999. gada 21. martā, kura izraisīšanā bija apsūdzēts Ivars Skustais, izdevies pabeigt tikai tagad.
Pēc sprieduma pasludināšanas abas puses palika neapmierinātas un sāka pārsūdzēšanas procedūru, vēršoties Zemgales apgabaltiesā. Tādēļ rajona Tiesas spriedums nav stājies spēkā un I. Skustais nogādāts iepriekšizmeklēšanas cietumā gaidīt pārsūdzības rezultātus. Viņam šķita, ka trīs gadus izciest sodu atklātā cietumā ir pārāk bargs spriedums. Savukārt cietušo bērni to pārsūdzēja, jo viņu acu priekšā vienā acumirklī bojā gāja abi vecāki. Laiks līdz tiesas dienai bērniem bija sāpju un izmisuma pilns.
Liktenis nežēlo
Tajā nelaimīgajā 1999. gada 21. marta vakarā ap pulksten 22.30 M. un G. mājās no Iecavas atgriezās ar autobusu. Viņi izkāpa pieturā «Ceļa meistari». Brauktuves pretējā pusē jau gaidīja meita ar draugu. Autobusam aizbraucot, vecāki devās pāri ceļam. Tā kā uz Bauskas pusi ir neliels līkums un pacēlums, ceļš nebija pārredzams un nekas neliecināja par draudošām briesmām.
Kad gājēji tuvojās ceļa ass līnijai, briesmas parādījās kā daži tāli gaismas stari. Gājēji pielika soli, taču mašīnas ātrums bija pārāk liels un tie daži soļi, kas viņus šķīra no piederīgajiem, abiem maksāja dzīvību. Viņu ķermeņi tika izšķaidīti plašā apkārtnē. Atsevišķas ķermeņa daļas atrastas pat 78 metrus no sadursmes vietas.
Ātrums bija nāvējošs
Pēc tiesājamā un viņa līdzbraucēju apgalvojumiem, mašīnas ātrums sadursmes brīdī neesot pārsniedzis atļautos 90 kilometrus stundā. Tikai ar liecinieku un ekspertu atzinumiem Tiesai izdevās pierādīt I. Skustā vainu nopietnos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumos, kas bija cēloniskā sakarā ar divu cilvēku nāvi. Izmainoties ar satiksmes autobusu, I. Skustais neieslēdza tālās gaismas, kas palielinātu ceļa pārredzamību. Ievērojot ceļa konfigurāciju notikuma vietā, tas nebija labi pārredzams. I. Skustais nebija pietiekami uzmanīgs un nesamazināja braukšanas ātrumu, kas, pēc ekspertu atzinuma, bija krietni lielāks par pieļauto.
Ievērojot fizikas pamatlikumus, eksperti secināja, ka fiziskajam spēkam, kas bija pielikts, lai cietušajiem nodarītu konkrētos miesas bojājumus, bija jābūt ne mazākam par 2000 ņūtoniem. Tas nekādi neatbilst automašīnas ātrumam – 90 kilometriem stundā. Pēc ekspertu domām, tam jābūt vismaz divas reizes lielākam. Tā kā pilnīgi precīzu automašīnas ātrumu eksperti nevarēja noteikt, Tiesa pieļāva, ka ātrums, ar kādu brauca I. Skustais, bija 162 kilometri stundā. Tas arī norādīts viņam celtajā apsūdzībā. Tiesa uzskatīja, ka, braucot ar pieļauto ātrumu un tuvajām gaismām, bija iespējams pamanīt gājējus un pat tos apbraukt. Minētajā posmā ceļš bija brīvs, taču I. Skustā uzmanību novērsa sarunas ar līdzbraucējiem un skaļā mūzika salonā.
Jādodas uz atklātu cietumu
Tiesa I. Skustā vainu izraisītajā ceļu satiksmes negadījumā uzskatīja par pierādītu ar lietā esošajiem materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, atzīstot, ka viņa darbības pamatoti kvalificētas pēc Krimināllikuma 113. panta 3. daļas. Taču noziegumi, kas izdarīti neuzmanības dēļ, pēc Krimināllikumā reglamentētās noziedzīgo nodarījumu klasifikācijas, atzīstami par mazāk smagiem.
Tiesa nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma smagās sekas, Tiesa uzskatīja, ka sods tiesājamam nosakāms Kriminālkodeksa 213. panta 3. daļas sankcijas ietvaros brīvības atņemšanas veidā. Soda izciešanu uz trīs gadiem Tiesa I. Skustajam noteica atklātā cietumā, kā papildsodu piemērojot transporta vadītāja tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
