Saeima piektdien, 28. jūlijā, pēc divu dienu apspriešanas atbalstīja Ministru kabineta rosināto līdz šim vērienīgāko nodokļu sistēmas reformu. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā projekta saskaņošana valdības koalīcijā, ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām un dažādām interešu grupām ilgusi kopš gada sākuma.
Nebūs tik efektīva
Tieši ilgā «deķīša valkāšana» no vienas puses uz otru, iespējams, lika zaudēt fokusu uz sākotnējo mērķi – mazināt ienākumu nevienlīdzību un stiprināt uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā reformētāji bija spiesti mēģināt «nošaut pārāk daudzus zaķus ar vienu šāvienu», tāpēc rezultāts nebūs tik efektīvs, kā cerēts, secina «Bauskas Dzīves» aptaujātie lietpratēji.
Reformas paketē ir 12 likumprojekti. Galvenās pārmaiņas – progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), lielākas sociālās iemaksas un akcīzes nodoklis, jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms.
FM sola, ka ar pārmaiņām augs gan iedzīvotāju, gan valsts budžeta ieņēmumi. Tas gan skan apšaubāmi, jo veselības nozares finansējuma iekasēšanai augs sociālie maksājumi, savukārt akcīzes kāpums degvielai ietekmēs gan transporta izmaksas, gan preču cenas. Cels arī akcīzi alkoholam un tabakai. Cigaretēm un vīnam likmi cels par 18%, alum tā pieaugs par 50%, par četriem pieciem centiem dārgāks nākamgad būs benzīns un dīzeļdegviela.
Varēs izvairīties
FM uzsver, ka reforma nodrošinās nodokļu sistēmas prognozējamību līdz 2021. gadam un izpildīs Eiropas Komisijas rekomendāciju pārnest nodokļu slogu no zemu atalgota darbaspēka uz vides, patēriņa un īpašuma nodokļiem.
«Mazajiem uzņēmējiem pozitīvās izmaiņas nekādu īpašu labumu nedos, piemēram, nulles likme par reinvestēto peļņu,» secina mikronodokļa maksātāja uzņēmēja, kas savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņa atzina, ka mikronodokļa maksātāji iemācījušies būt elastīgi: «Ja kādam būs grūtības iekļauties jaunajos apgrozījuma griestos līdz 40 tūkstošiem eiro, tad sadalīs uzņēmumu divās daļās.» Savukārt lielo algu saņēmēji uzņēmēji var pārreģistrēt ekonomisko darbību kaimiņu valstīs, samazinot Latvijā reģistrēto ienākumu apjomu.
Plaši apspriesta
FM uzsver, ka šoreiz ir ņemti vērā daudzi ierosinājumi un ieteikumi. «Finanšu ministrija analizēja priekšlikumus no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, domnīcas «Certus», Pasaules Bankas un OECD,» informē FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Visi priekšlikumu iesniedzēji minēja, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši mazajām algām, nepieciešams reformēt UIN. Pasaules Banka un OECD ieteica pārskatīt atvieglojumus un atbrīvojumus, savukārt pārējie – ar UIN aplikt sadalīto, nevis gūto peļņu, vienādot ienākumu nodokļu likmes.
Galveno papildu ienākumu valsts budžetā gan nesīšot nevis akcīzes celšana, bet ēnu ekonomikas mazināšana, un to plānots sasniegt ar uzņēmējus un sabiedrību motivējošiem līdzekļiem, pauž A. Jarockis.
Maz labuma
Progresīvais IIN Latvijā bija jānoteic jau sen, taču beidzot pieņemtais lēmums nebūs nemaz tik labvēlīgs mazāko algu saņēmējiem, aprēķinājusi iecavniece Andra Bicona. «Par procentu pieaug sociālais nodoklis, kuru noņem no pirmā algas eiro. Tikai pēc tam aprēķina neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem,» skaidro grāmatvede, «apskatot vispārīgu piemēru 1000 eiro bruto algai, cilvēka ieņēmumi augs par nepilniem 20 eiro mēnesī.»
Sarūgtināti par jaunajām pārmaiņām ir daudzbērnu vecāki, kuriem nodokļu slogs pieaugs. Viņi uzsver, ka aiz skaļajiem reformas lietderības saucieniem atkal pazudušas daudzbērnu ģimenes. «Man ir četri bērni un neliels uzņēmums, kurā centīgi sev maksāju aptuveni 600 eiro algu. Neapliekamā minimuma paaugstināšana man neko nedos, jo jau tagad tas pārsniedz manu algu, bet sociālās iemaksas pieaugs par procentu. Izmaiņas varētu būt, ja saņemtu vairāk nekā 1000 eiro, bet cik gan daudziem laukos ir tāda alga?» saka māmiņa no Bauskas novada, kas vārdu publiskot nevēlējās.
«Swedbank Latvija» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks apstiprina, ka IIN pārdale atalgojumam virs 55 tūkstošiem eiro gadā ir iluzora, jo tā ir «vienkārša pāreja no solidaritātes nodokļa uz IIN». «Nodokļu slogs ienākumiem līdz 5000 eiro mēnesī samazinās. Naudas iedzīvotāju maciņos būs mazliet vairāk, līdz ar to mājsaimniecību patēriņš augs straujāk. Galvenie riski ir lielāka birokrātija un nepietiekama komunikācija – ja ēnu ekonomika nemazināsies, tad pozitīvais devums būs mazs vai nekāds,» secina eksperts.
UZZIŅAI
Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma?
Jāpanāk Nacionālā attīstības plāna 2020. gada mērķis – vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5%;
Jāsamazina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Džini koeficients, nevienlīdzības rādītājs, Latvijā 2015. gadā bija 35,4%, kas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Valdības rīcības plāns:
m samazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem;
2018. gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30%;
pieaug VID darba efektivitāte;
viena iekasētā eiro izmaksas 2016. gadā bija 0,0157 eiro, 2018. gadā būs 0,0130 eiro;
samazināt ēnu ekonomikas apjomu pret IKP no 23,6% 2015. gadā līdz 21% 2018. gadā.
Avots: Finanšu ministrija.
Vērtējums
Reinis Jansons, «Swedbank» Finanšu institūta vadītājs
Sarežģītāk administrēt
Nodokļu reformas iecere ir risināt dažādas vajadzības, un fokusa trūkums padara nodokļu maiņu komplicētu. Jāteic, ka šī reforma nav visu ekonomisko un sociālo problēmu risinājums, tomēr ir vairākas ievirzes, kuras dos pozitīvu efektu. Piemēram, cilvēks ar 500 eiro bruto algu, kuram nav apgādājamo, nākamgad saņems par 22 eiro vairāk nekā šogad.
Pozitīvs efekts nākotnē būs neizmaksātās peļņas neaplikšana ar nodokļiem, kas mazinās vēlmi neuzrādīt ienākumus, kā arī atteikšanās no avansa nodokļa maksāšanas. Tās nav tūlītējas zāles pret ēnu ekonomiku, jo lielai daļai uzņēmumu tieši darbaspēka nodokļu slogs ir lielākais, tāpēc rodas vēlme neuzrādīt visu apgrozījumu pārskatos. Tomēr lielai daļai uzņēmēju tā būs lieliska motivācija neslēpt ienākumus, jo tie netiek izņemti dividendēs vai iztērēti ar uzņēmuma attīstību nesaistītās lietās. Tā uzņēmums laika gaitā var uzkrāt lielāku kapitālu investīcijām, ievērojami uzlabosies uzņēmuma kredītspēja, kas ļauj augt straujāk.
Reforma ir solis pareizā virzienā, tomēr nelielu darvas pilienu atstāj neizmantotās iespējas vienkāršot nodokļu administrēšanu. Tas mazai valstij ir ļoti nepieciešams, samazinot izmaksas gan uzņēmumu grāmatvedībai, gan nodokļu administrēšanai. Ar šīm izmaiņām virkne nodokļu administrēšanas posmu pat kļūst sarežģītāki, piemēram, diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšana vai solidaritātes nodokļa administrēšana.
VIEDOKĻI
Vadims Vlasovs, Iecavas novada a/s «Balticovo» valdes priekšsēdētājs
Zaudējumi un ieguvumi
Reformas pamatmērķis celt uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos ir pretrunā pēc būtības, jo vispārējais nodokļu slogs palielināsies, pieaugs ražošanas un pārdošanas izmaksas. Mūsu nozarē tas galvenokārt sadārdzinās transporta izmaksas ar lielāku akcīzes nodokli. Tas pasliktinās mūsu konkurētspēju eksporta tirgū.
Neskatoties uz UIN palielinājumu, ļoti pozitīvi vērtējam reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli, kas sekmēs uzņēmuma attīstības un modernizācijas plānu īstenošanu. IIN izmaiņas a/s «Balticovo» ievērojami neskars, jo mūsu uzņēmumā nodarbina aptuveni 250 darbinieku ar dažādu atalgojumu. Kopumā IIN maiņa no sociālajiem aspektiem ir atbalstāma, jo stiprina sabiedrības vienlīdzību. Šāda nodokļu politika noteikti ilgtermiņā palīdzēs a/s «Balticovo» piesaistīt darbiniekus no vietējiem reģioniem, jo mēs spēsim piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, nevis likt meklēt darbu ārpus Latvijas vai ēnu ekonomikas sektorā.
Par nodokļu reformu runāts sen, un sabiedrībai šis nav jaunums, taču negatīvi vērtējams ir fakts, ka nodokļu izmaiņas stāsies spēkā jau pēc pieciem mēnešiem. Tik strauji un ievērojami grozījumi nodokļu politikā tomēr rada papildu stresu uzņēmumu finanšu vadībai, kas noteikti tuvākajā laikā radīs drīzāk zaudējumus nekā ieguvumus. Taču attīstības iespējas pozitīvi ietekmēs UIN maiņa.
Renārs Skudra, Vecumnieku novada uzņēmuma «Misas kūdra» valdes priekšsēdētājs
Mazinās krāpšanas iespējas
Ideja atcelt UIN avansa maksājumu palīdzēs mazajiem uzņēmumiem, kam nav lielu apgrozāmo līdzekļu. Ideja reinvestētajai peļņai noteikt nulles likmi ir pareiza. Izskaust pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas palīdzēs reversa paplašināšana – tas nozīmē, ka pieaugs uzņēmumu skaits, kuri nevar iesaistīties krāpnieciskās darbībās. Arī uzņēmumiem būs vieglāk – nebūs jāiesaldē līdzekļi, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs mazāka administratīvā slodze. Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokļiem ir labs priekšnoteikums lielākām investīcijām Latvijas uzņēmējdarbībā. Igaunijā tas strādā ļoti labi. Tur jau laikus pieņēma pareizus lēmumus.
Ansis Bogustovs, žurnālists un uzņēmuma vadītājs
Izbeigt dubultos standartus
Jaunā kārtība ar lielāku sociālo iemaksu no autoratlīdzības un mikronodokļa priekšrocību izlīdzināšana man šķiet pareizs solis, lai izbeigtu dubultos standartus, kas nodarīja ļaunu gan mūsu valstij, gan atsevišķu profesiju pārstāvjiem. Autoratlīdzība bija maza daļa no maniem ienākumiem, tomēr nodibināju savu uzņēmumu, lai skaidrāk plānotu ieņēmumus un izdevumus, kā arī sakārtotu attiecības ar valsti. Autoratlīdzībās var skaidrā naudā vairāk dabūt uz rokas, bet tas nav godīgi. Turklāt 5% no autoratlīdzības nav nekas liels, veikalā tādu atlaidi pat nepamanām.
Arī mikrouzņēmumu dibinātāji uztraucas, ka būs jāmaksā vairāk. Taču – vai ir godīgi pēc tam pensijas gados prasīt citiem maksāt tev pensiju, ja neesi rūpējies par to pats? Kāpēc man jāmaksā pensija māksliniekam vai aktierim, kas visu mūžu saņēmis lielu autoratlīdzību, bet nav maksājis sociālo nodokli? Man ir 40 gadu un četri bērni, bet negribu sēdēt viņiem uz kakla vecumdienās, tāpēc maksāju visu paredzēto jau tagad.
Šī ir vēsturiska iespēja kaut ko darīt, lai valsts ir turīgāka un godīgāka pret visiem sabiedrības slāņiem.
Tas likvidē dubultos standartus attieksmē pret kopējo valsts naudas grozu, no kura katrs gribam kaut ko iegūt, bet nevēlamies tajā likt līdzvērtīgu daļu. Tagad ir labs laiks, lai izlabotu agrāk pieļautās kļūdas, jo bezdarbs ir zems, ekonomika iet uz augšu, uzņēmumiem un darba ņēmējiem būs vieglāk iemaksāt vairāk budžetā, lai pēc tam visi kopā varam baudīt labklājīgākas valsts augļus. Tad arī cilvēkiem būs mazāks stimuls aizbraukt.
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs
Pārmaiņas pat nepamanīs
Palielinot atvieglojumus par apgādājamajiem un minimālo algu, valdība cer risināt demogrāfiskās problēmas, taču tas ir apšaubāmi. Nedomāju, ka lauku iedzīvotāji par to domā. Mums galvenais – lai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai būtu darba vieta, kur gūt ienākumus, lai uzturētu ģimeni. Vairāk uztrauc, ka var samazināties pašvaldības budžeta ieņēmumi. Tas var palielināt maksas pakalpojumu skaitu, īpaši jauniešu izglītības jomā, jo var samazināties pašvaldības finansiālā atbalsta iespējas. Visa ikdienas dzīve ir cieši saistīta – mainot vienu, ietekmē kaut ko citu. Ja valdība tiešām vēlētos panākt uzlabojumus demogrāfijas jomā, tad būtu ievērojami jāpalielina bērnu pabalsti.
Gita Skribāne, Vecumnieku novada domes finanšu nodaļas vadītāja
Teju par miljonu mazāk
Reforma ir mēģinājums spodrināt valdības spalvas uz pašvaldību rēķina. Valdība sola pašvaldībām nodrošināt 19,5% no kopējiem ieņēmumiem, taču tas jau ir tagadējais budžets katrai pašvaldībai, tātad papildus nekas netiek dots. Ar ko segsim neiekasēto IIN, minimālās algas pieaugumu, sociālo iemaksu paaugstināšanu? Tie ir valdības lēmumi, kuriem nenāk līdzi finansējums. Man nav zināms, ka FM būtu runājusi par kādiem kompensācijas mehānismiem.
No IIN likmes maiņas no 23 līdz 20% Vecumnieku pašvaldības ieņēmumu samazinājums būs aptuveni 500 000 eiro. Neapliekamā minimuma paaugstināšana atstās sekas uz pašvaldības budžetu, samazinot ieņēmumus aptuveni par 450 000 eiro. Tik strauja minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro radīs nepieciešamību pārskatīt visu atalgojuma sistēmu pašvaldībā, jo pēdējās divas reizes mēs esam palielinājuši tikai zemās algas. Nepārskatot visus atalgojumus, zudīs atalgojuma sliekšņi starp amatiem.
Degviela, alkohols, cigaretes būs dārgākas (eiro)
2018. gads 2019. gads 2020. gads
Benzīns 1 l +0,048
Dīzeļdegviela 1 l +0,038
Vīns 0,7 l +0,119 +0,076 +0,085
Degvīns 0,5 l +0,532 +0,411 +0,448
Alus 0,5 l +0,072 +0,019 +0,022
Cigaretes 1 paciņa +0,243 +0,131 eiro
Avoti: lsm.lv, LETA.
